VISAO MISAO OBJECTIVO HAKSESUK BOLA FH KKN HOME FH LPV ARTIGOS FH MUZIKA LIA MENON FH RESPONDE

20110711

PM Kay Rala Xanana Gusmao, sira walk out tanba sira la kompreende konaba PDN 2002

Dili. Iha debate PEDN (Plano Estrategica Desenvolvimento Nacional ), ne’e oposisaun husi Partidu FRETILIN walk out husi Plenariu Parlamentu Nasional.

“PED ne’e kontinuasaun husi PDN iha tinan 2002, sira ohin sai ne’e la konese PDN2002. Sira la estuda PDN maka sira la komprende. Karik sira la le no tanba ne’e maka sira la hatudu boa vontade no necidade atu hadia”.

PDN 2002, fahe iha PN ida ne’e, la komprende ida ne’e, PED la hanesan ho planu Asaun ida ne’ebe maka Governu tenki hodi mai ható tinan-tinan iha parlamentu nasional hodi aprecia, debate no aprova. Neduni tenki liu duni husi procedimentu normal,maka hatun ba komisaun ida-idak iha PN, atu komisaun ida-idak ható parecer. PED ne’e ható ba parlmentu atu aprecia no aprova hanesan dokumentu politika ida,hateten Deputada Carmelita Moniz, husi bankada CNRT.

Haktuir tan PM Kay Rala Xanana Gusmao, ”Esbosu ka draf konaba PED ne’e entrega ona ba lideres sira hanesan Presidencia Republika, Bispos sira no lider oposisaun Mari Alkatiri.ida ne’e haruka ba lideres So president Republika maka haruka opinioens ka fo netikkomentariua ruma karik, restu lae”, dehan PM Kay Rala Xanana Gusmao.

PM Kay Rala Xanana Gusmao mos komenta katak halo politika La justu no la fair ita halo politika hanesan ne’e.Ami la apresenta PED tanba atu halo eleisaun maibe prazu ne’ebe estabelece ona iha kalendariu ne’ebe previstu tanba kestaun teknika konaba hakerek dokumentus ka kompila no harmonia dokumentus,neduni tempo maka la to’o hodi apresenta dokumentus mai PN”, dehan PM Xanana Gusmao.

Husi bankada Partidu FRETILIN, liu husi xefi bankada, Deputadu Aniceto Guterres katak,sira husu atu proposta ne'e hatun ba komisaun, "Tamba nee mak bancada FRETILIN ezigi katak PEDN baixa ba Kommissaun parlamentu nian hodi ida idak halo sira nia analisis no hatoo sira nia hanoin iha relatoriu kona ba impkatu iha sector idaidak. Bancada FRETILIN iha certeza tomak katak dokumentu nee ita tenke hare hanesan resultadu servisu ema nian, labele iha tendensia tau hare hanesan Biblia Sagrada, maske balun iha duni tendensia atu konsidera nunee duni. Dokumentu nee iha falhansu barak neebe bancada FRETILIn no ema seluk identifika tiha ona. Lolos komissaun sira mak tur hare no halo rekomendasaun (hare dekl.Bankada Fretilin,11/07/2011)".

PEDN 2011-2030 hanesan hatutan husi PDN2002 ne’ebe hakerek bazeia ba Dokumentus Visaun 2020 ne’ebe hakerek bazeia ba konsulta publika ne’ebe iha tinan 2001. Iha PDN2002, hakerek pajina 62 katak “tanba ida nudar planu ida bad ala uluk, tanba ne’e maka iha fulan Julho no Agosto tinan 2003 halo revisaun ba PDN”. Tanba Governu anterior la iha tempu no perioridade ba harii estadu, neduni iha Programa IV Governu Konstitusional aprova iha Parlamento Nacional iha fulan Setembru tinan 2007. Iha tinan 2009, Governu hahu halibur ministerius hotu-hotu,direktores jerais no nasionais sira hotu hodi halibur draft kada ministerius. Iha fulan tolu (janeiru, fevereiru no marsu) 2010, PM bolu kada ministerius no diretores sira hodi kompila hamutuk tama ba dokumentus ida. Hahu fulan Abril to’o fulan Setembru tinan 2010, halo konsulta PEDN ba sub-distritus 65 iha Timor-Leste laran tomak. Iha loron 30 fulan junho tinan 2011 Konseilu Ministru aprova dokumentus PEDN no dia 5 Julho submete ba PN. Loron 11 fulan Julho tinan 2011, Debate ba PEDN iha PN no sei apresenta ba Parceirus sira iha surumutuk TLDP iha Dili, 12.07.2011

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.