VISAO MISAO OBJECTIVO HAKSESUK BOLA FH KKN HOME FH LPV ARTIGOS FH MUZIKA LIA MENON FH RESPONDE

20111203

TIMOR PLAZA SEIDAUK RAME NO PLANU KONSTRUKSAUN DILI PLAZA...

Fulan Outubru 2011 nia laran, nudar sidadaun Timor Oan, urgulhu tebes tamba bele ona visita ba Timor Plaza nudar modelu sentru faan-sosa (mall) modernu nebe sai hanesan parametru no reprezenta cidade ninia figura ka ilas iha kompradores sira ninia referensia. Katak kompradores nudar Liurai Boot ho sira ninia attitude iha kompra nian.

Hakerek nain rasik, iha Loron Sabadu, 22 Outubro 2011, lori oan sira ba visita Timor Plaza, maske sasan seidauk iha maibe labarik sira kontente tebes. Hafoin lao haleu tiha iha Plaza laran no gasta netik osan balun hodi sosa livru ida no tais atu fo souvenir ba kolega estranjeiru. Hare’e ba folin tais (selendang) nebe karun ($ 7.00), hau nia ferik oan dehan nee karun los. Iha liur, lider nia oin ka kolmera faan deit ho dollar 5.00 no bele hatuun tan. Hau dehan ba ferik oan, husik ba diferensia dollar 2 nee hanesan kontribuisaun ba harii Timor Plaza nee. Hafoin labarik sira (oan nain rua no subrinho e subrinha 3) sente kolen no hamrok, ami ba hola fatin iha parte okos nian, iha restorante nebe faan bebidas no hahan. Labarik sira mos han ho kontente. Enkuantu labarik sira han hela lakleur ema komesa barak haleu tiha Katuas, Jape Kong Su, patraun Timor Plaza nain. Halo deskusaun no ema mos barak tan, lakleur Polisia mos mosu tan. Labarik sira komesa sente situasaun oin seluk ona. Sira dehan Papa Polisia! Maske situsaun la dada naruk no ema nebe mai haleu Patraun nee komesa fahe malu no Polisia mos fila hikas.

Kestaun nee, ita hotu hatene tamba deit planu haluan Timor Plaza no atu kontinua hariin Dili Plaza iha Estrada sorin, nunee iha Kinta 20/10/2011 Seguransa Civil ho Polisia Task Force, hasai obrigatoriu komunidade kuaze uma kain hamutuk 20 nebe mak hela iha fatin Timor Plaza nia oin. Konserteza iha parte balun mak sai deskontente, principal liu ba familia 20 nebe hela kleur ona iha fatin nee no halo negosio iha dalan ibun hanesan sira meus buka moris nian. Prosedimentu atu “gusur” ka hamamuk rai nee mos katak tuir ona regras. Patraun Timor Plaza mos entrega chave uma nian ba familia 20 nee iha area bebonuk, nebe nia mak oferese ho fasilidade kompletu hanesan eletrisidade, bee mos no moru haleu (Timor Post, 21/10/2011). Patraun nee mos realsa katak “Nee laos ba hau nia aan rasik deit, maibe ba desenvolvimentu povu nasaun nian”. Mai ita hotu halo reflesaun hamutuk, kestaun desenvolvimentu persija iha sakrifisiu no ita hotu karik hakarak atu desenvolve tenki sakrifisia netik buat ruma ka sakrifika aan tomak. Komentariu ida nebe hakerek nain sublinha iha leten no faktus Sr. J. Kong Su hahu investe ona, parte hotu tenki haree didiak no fo apresiasaun!!! Ilustrasaun kiik mak, ita bele sosa netik buat ruma iha neba nunee, osan bele taka fali investor nia gastos no hanesan kontribusaun ba loke Dili Plaza tuir mai. Hanoin balun soe osan iha rai laran, Timor Plaza karik diak liu ba gastas iha Ramayana Kupang, Centro Bali, Plaza iha Surabaya, Jakarta, Singapura, Australia ka fatin seluk-seluk.

Kontribuisaun ba desenvolvimentu nacional

Ita ukun aan foin tinan 10 resin, maibe inisiativu hari’i Plaza Timor nudar parametru cidade modern nian mosu ona. Karik ita kompara ho Kupang nebe foin iha Ramayana-Flobamora Mall iha 2003 nebe foti imajen (citra) Kupang too iha Timor Leste mos. Centro Kuta Mall iha Denpasar mos halao operasaun iha inisiu Fevereiru 2006 no agora sidadaun Timor Leste sempre visita no halo kompras iha neba.

Hakerek nain hakarak relembra fali ita hotu, Timor Plaza hanesan Centru Comercio ida nebe kompletu, nunee karik visitants ka komprador sira bele redus gastos ka enerjia karik atu hola buat ruma ka hameno buat ruma. Neneik karik ema sei prefere hakat ba Timor Plaza (+ Dili Plaza) tamba mos jestaun parajen nebe diak, nunee kareta la selok malu no kadaves halo ran nakali hanesan iha Colmera. Imajen cidade Dili mos sai furak tan, tamba presensa Timor Plaza, nunee bele atrai turista barak visita mai Timor. Durante nee, ema sempre dehan oinsa setor tourismo nebe iha potensia boot (historiku ho natureza nian), maibe facilidade suporta nian seidauk desenvolve no estabelece hanesan infrastrutura dalan/estradas, hotelarias, restorantes, centro comerciais, centro cultura no seluk-seluk tan.

Hakerek nain apresia tebes kontribusaun autor privados hanesan J. Kong Su ba desenvolvimentu nacional Timor Leste nian. Selesaun natureza hamosu ona, autor principal balun hanesan nee. Konserta la temin hotu ema ida-idak hanesan sira nebe hari’i hotelaria no restorante iha tasi ibun sira. Maibe nee, minimiza ona komentariu barak katak ita ninia autores sector privadus buka liu mak projetu Governu kompara ho halo investimentu iha setor produtivu no resultadu ka retornu sei hein tempu naruk no laiha serteza.

Diskusaun orsamentu jeral estadu 2012 nia, nebe hahu iha loron 10 Novembru 2011 nee mos ita hatene katak koloka orsamentu makas iha fundu infrastrutura nebe atu suporta ba konstrusaun facilidades no asesu estradas. Meios seluk tan, OJE 2012 propoin atu deve osan hodi aselera desenvolvimentu nacional, maske opiniaun barak dehan ita tara an no hatodan ba jerasaun tuir mai. Tamba sei selu hikas hotu iha tinan 30 mai. Mos dotasaun ba verba investimentu publiku, nebe la pasa iha plenaria, karik ho intensaun atu incentiva no financia empreza estadu (BUMN) ka sector privadus sira atu halao investimentu nebe iha impaktu ba desenvolvimentu nacional no retornu receitas ba estadu.

Riskus Investimentu

Investimentu hotu-hotu saida deit, sempre iha ninia risku tamba ema investe sira orsamentu no patrimonio/asset sira. Bele dehan pasu Investimentu nebe hahu husi Investor sira brani tebes no espera suporta no apresiasaun husi parte hotu iha rai doben ida nee. Ita hotu hatene katak rai nee husi aspetu seguransa sei fragidu tebes. Isu social barak hanesan krime, seguransa seidauk estavel, maturidade politika sei menus, interese grupu ka etniku sei domina, lei la forte, justisa sei fraku, no seluk-seluk bele sai obstaklu ba investors sira.

Kazu ikus liu nebe sai duvidas ba investor sira atu suli mai mak asasinadu ba nain Hotel Garden Beach (HGB) nian. Nee hatudu situasaun laduun kondusivu ba investimentu iha rai laran. La seguru karik, oinsa ema mai kuda sira nia osan?. Ita (hotu) mos tenki iha konhecimentu no vizaun diak katak investor sira mai kuda sira nia osan no hakarak iha resultadu husi sira nia investimentu. Konserteza ninia impaktu laos ba sira nia an rasik, maibe direta ka indireta ba ita hotu, ba ita ninia desenvolvimentu nasaun nian.

Nunee, estadu tenki garantia situasaun rai laran kondusivu iha parte seguransa, infrastruturas publikus, regulamentus iha investimentu, no edukasaun ba publika ho didiak nunee ema ida-idak labele interpreta tuir sira hakarak no foti asaun tuir saida mak afeta ba sira. Hanesan kazu hamamuk rai ba konstrusaun Dili Plaza nian, loloos estadu mak tenki hare aspetu rai ho uma. Laos fo todan hotu ba investor sira! Laran luak patraun Timor Plaza nian mak halo hela uma ruanulu (20) hodi entegra ba ema sira nebe hela iha area neba. Karik investor (husi estranjeiru) seluk mak hasoru obstaklu sira hanesan mak sira sei tetu dala atus ida, hafoin sira “atu investe”. Nunee ita mak prepara hela kondisaun ba “atu investe” (PT Akan).
Apresiasaun ruma

Apresiasaun boot tenki valoriza ba Investores ho ninia parseirus sira nebe halo investimentu. Estadu liu husi camara do comercio ka asosiasaun emprezariu sira, sistematikamente tenke haree didiak no halo tratamentu ba maluk investors sira nudar bainaka VIP. Hakerek nain hakarak hatoo esperiensia, uluk iha tinan 2004 visita ba Cidade Guilin, China nebe famouzu ho sira nia industria tourismo. Iha enkontru ho Lider local neba, sira hato’o esperiencia ionsa dada investores. Sira valoriza katak “Investor hanesan Maromak; Ema nebe Lori Investor sira mai investe hanesan Heroi; no Ema nebe sai obstaklu hodi empata investores sira hanesan kriminozu ka traidor”. Imajina, kampanha sira ho tema hanesan nee iha fatin desenvolvimentu aseleradu duni! Ami participante nebe tuir sorumutuk ho lider lokais sira, sei lembra kolega ida husi Afrika nian, ho kuriosu husu tratamentu ba investor sira hanesan Maromak nia ezemplu oinsa? Sira hatan ezemplu ida mak sira ninia kareta marka chapa especial hanesan CD, nunee asesu ba dalan tol sira nee livre no privileiju seluk tan hanesan VIP.

Lee nain sira, hakerek nain hakarak akresenta opiniaun nee hodi ita hotu bele tetu-sukat kontribusaun saida mak ita nudar sidadaun fo. Ita ninia konsiensia ka fahe konsiensia ba ita nia maluk sira deit mos nato’on ona. Dala barak ita haree husi aspetu negativu deit, katak investores sira mai okupa hotu fatin no dudu ses ita, ka sira buka lukru deit. Espera hotu-hotu ninia valorizasaun ba investores sira?!

Artikel nee opiniaun/expresaun personal hakerek nain nian

Gil Rangel

Alumni Universidade Gadjah Mada (UGM) Yogyakarta
Hela iha Dili

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.