VISAO MISAO OBJECTIVO HAKSESUK BOLA FH KKN HOME FH LPV ARTIGOS FH MUZIKA LIA MENON FH RESPONDE

20090218

TRIBUNAL NUDAR ÓRGAUN IDA SOBERANU IHA ESTADO DE DIREITO DEMOCRÁTICA DE TIMOR LESTE

Husi Natalino dos Santos*

Saida mak lia fuan órgaun de soberania. Konseitu ne’e rasik dala ruma ema interpreta ba Independencia tribunál nian ne'e hanesan buat ida ke ho lian indonézia sakral, ho sentidu ida katak tribunál buat ketak ida hamriik mesak la pertense ba orgaun de estadu seluk.

Soberania katak iha podér, autoridade ke ás e independénsia. Ne'e atu dehan de'it katak direitu exclusivo autoridade ida ke ás iha área hanesan ESTADO. Estado hanesan instituisaun ida organizada politikamente, sosialmente e juridikamente ne'ebé define tuir lei eh konstituisaun hakerek.

Hare ba konseitu hanesan ne'e, estado ida atu hamriik forte tenke kompostu husi elementu tolu ne'ebé maka universál, mundu ou nasaun hotu-hotu aplika hanesan Ezekutivu = Governu, Lejizlativu = Parlamentu, e judisiáriu = Tribunais. (trias politikas).

Iha timor, hanesan nasaun ida foin liberta an husi invazora, adapta sistema semi prezidensiál, eziste tan órgaun soberania ida mak hanesan presidente da repúblika, ne'ebé iha portugés mós uza., ne'e bele dehan katak Timor iha órgaun haat mak hanesan Governu, Parlamentu, Presidente da Repúblika e Tribunál. Art. 67 CRDTL.

Iha artikel ida ne'e hakerek na'in hakarak ko'alia liu ba órgaun ida ne'ebé ikus liu “Tribunal”. Tanba emar timor maioria to’o ohin loron sente hamrook ho justisa, maibé susar atu hetan justiça tanba dirijente balu iha país ida ne’e seidauk fó importánsia ba asuntu ida ne’e i karik iha, ema la kumpre, mesmo que timor hanesan estadu de direitu ida ne'ebé hakerek iha konstituisaun iha artigo 118 n.3 “...desizaun Tribunal soi kbiit ás liu desizaun autoridade sira seluk.”

ida ne'e ita bele kompriende katak desizaun tribunál mak sai hanesan finál ká última ba problema ne'ebé ema aprezenta. Separasaun refere ba independénsia tribunál, bainhira juis toma desizaun la iha intervensaun husi autoridade selu. Maibé labele haluha katak iha konstituisaun art. 69, mós dehan katak iha sira nia relasaun servisu eh knaar, tenke tuir prinsípiu separasaun no interdependénsia. Objetivu husi prinsípiu ida ne'e atu asegura no halo funsionamentu órgaun hotu-hotu iha estadu de direitu demokrátiku.

Interdependénsia Ne'e atu dehan de'it katak mezmu ke Tribunal nu'udar órgaun soberanu la signifika katak nia hala'o servisu mesak sem ajuda husi parte seluk ne'ebé iha art. 118 art. 2 CRDTL, ... “Tribunal iha direitu atu hetan ajuda eh servisu hamutuk autoridade seluk, bainhira presiza”., i artigu 120 CRDTL, fó warning ba tribunál atu labele halo ukun ka norma ne'ebé kontra lei inan eh prinsípiu sira ne'ebé konsagra iha nia laran.

Infelizmente e pelu kontráriu polítikus na'in sira eh makaer ukun sira liuliu ema sira ne'ebé lidera tribunál iha timor leste interpreta eh hatuur ukun ka norma la tuir conceito soberania nian i la tuir prinsípiu lei inan ka doutrina científica sira haruka. Iha aspektu rua mak juízes sira tenki fo atensaun. Primeiro, ika questaun de direito (criminal ka civil) decizaun tenki baseia ba estandarte minima ne’ebe kodiku processuais ka penais ho civil haruka. Segundu, questaun de konstitusionalidade, decizaun tenki konsidera mos dinamika ho relaidade social ne’ebe existe tanba ne’e iha relasaun esensial ho questaun de soberania nasaun ho estadu nian.

La tuir conceito soberania nian, ita bele hare aktus sira ne'e tribunál toma deicizaun la hare ba aspektu rua iha leten. Juíz Timor oan balun iha Tribunal de Rekursu, iha deit especialidade ba “kestaun direitu” ne’ebe involve krime ka kazu civil biasa. Quiestaun de konstitusionalidade buat ida todan, i decizaun ruma tenki hare ba interese comun estado ida ne'e.

Politikamente, estadu ida ne'e hakarak fó no garante estabilidade, maibé tribunál uza ninia independénsia (i arrogánsia) hakotu inkonstitusionalidade ba questaun konstitutional nian tuir normas kiriminal ka civil biasa. Ne’e lao’s tanba inkonsistensia, bmaibe tanba kestaun de kapasidade iha área konstituisaun nian, ne’ebe toma iha Parlamento, liu-liu ba actu ne'ebé maioria povu hakarak.

Hare ba atitude ida ne'e ita bele konsidera katak dala ruma Tribunal, ho juízes ne’ebe relasaun familiar ho politikus sira, sai fali nudar segunda opozisaun (oposisi kedua di luar Parlamento Nasional) ou bele dehan, existe atu halo guerra institusionál, ho justifikasaun konstituisional. Signifika katak tribunál só uza de'it independénsia ninian hodi hakotu lia, sem la hare interdependénsia entre órgaun sira seluk i la hare ba interesse komum povu nian. Hakarak dehan katak, decizaun Tribunal nian labele rigido maibe tenki konsidera mos realidade social. Timor laos, Portugal ka Fransa ka rai adiantado seluk. Timor, nasaun ida iha Asia, kiak, kiik ho realidade sesial seluk. Liu-liu tan tanba nasaun ne’e nasaun pos-konflito.

Klaru ke ita labele exigi ba tribunál atu tesi lia tuir ita nia gostu, maibé desizaun tribunál nian, liu-lih iha questones konstitusionais ne’e tenke reflete duni ba interese povu ida ne'ebé hamrook ba justisa, la'ós desizaun ida ne’ebé hetan fali influensia husi parte eh grupu ida nian hakarak. Tanba ne’e ita tenki reviw didiak lalaok sistema justisa nian, atu konsidera tau mos juizes ho background konstitusionais iha Tribunal i labele sadere deit ba juiz de dereitos biasa sira.

La hatuur ukun ka norma tuir prinsípiu lei inan, nudar ezemplo, ita bele hare ba desizaun balu ne'ebé uza lei seluk hodi dicidi kazu ou problema rai laran, (Acórdão TR no. 54/TR/2003, i 41/PID.S/2001/PD.DIL,.... hare iha website Ministériu justisa, jurisprudénsia).

Acordão iha processo rua ne'ebé ha'u sita iha leten hanesan ezemplu ida, ne'ebé iha acordão colectivo Juiz tribunál de Recurso, uza fali CPC (Código Processo Civil) Português nian hodi decidi kazu iha leten, ho konkluzaun ida katak lei ne'ebé vijente iha timor antes de 25.10.1999, maka lei portugés.

Tribunal halo asaltu ida ba lei no. 2/2002, 7 de Agostu 2002. Lei ne’e rasik fo dalan ba lei indonézia mak atu aplika tuir interpretasaun lei aplikavel lei n. 10/2003, la'ós lei portugés hanesan interpretasaun juis koletivu ne’ebé presidi hosi Sr. Cláudio Ximenes. Ha'u tauk de'it ho ita nia frajilidade ne'ebé mak ita iha, sasán balu (rai) iha Timor, sira (Portugal) bele mai rekere dehan sira iha direitu tanba lei Portugés mak vigora iha Timor Leste. Professor Doutor hosi Barkley University, Estados Unidos da America, hakerek livro ida (Indifference and Accountability: The United Nations and the Politics of Internacional Justice in East Timor) iha fulan Maio 2006 ne’ebe kritika makaas decizaun Tribunal de Rekurso barak ne’ebe prezide hosi juiz Claudio Ximenes. NIa kritika tanba decizaun Tribunal nian ne’e balun la loos i la tuir normas processuais ne’ebe iha lei. Timor oan barak matan delek i too agora seidauk iha acesso ba dokumentos hanesan ne’e, liu-liu politikus opozisaun sira, ne’ebe kontinua dehan Dr Claudio mak diak liu. Livro ka relatório ne’ebe aprezenta ba East West Center, Centro Peskiza ho Cientifico Universidade Hawai nian ne’e hateten katak, juíz Claudio Ximenes laiha kapacidade suficiente atu halo decizaun, liu-liu iha kazus nee’e iha relasaun ho krimes kontra umanidade.

Hare ba faktu ida ne'e, ita bele konsidera katak atitude fo fatin ba ema li'ur (estranjeiru) atu halo planu secredo ida atu invade ita liu husi lei. Ao mesmo tempo, ita mós bele dehan katak juiz (tribunal) laos ona hanesan autoridade judisiáriu, mas segundu lejizlador iha órgaun judisiáriu nia laran.
Hakerek na'in fiar katak público sira liliu politikus, governante sira, sosiedade civil nasionál eh internasionál, ema hotu iha timor laran tomak, exepto ai leba sira ne'ebé la konsege lee, hatene saida mak tribunál (Recurso) ne'e durante ne'e hala'o nia funsaun. Atu empresta lia fuan sira ne'ebé durante ne'e OMP (Opozisaun Maioria Parlamentar) sira uza hodi insulta AMP hanesan “INKAPASIDADE” e “LA HATENE LEI” hodi koko halo análize ba makaer ukun (TR) nia desizaun balun ne'ebé hatudu mo mós viola konstituisaun.

Interpretasaun Sr. Cláudio ne'ebé ladún kle'an hodi aplika lei Portugés (Códico Processo Penal Portugal) ba processo ne'ebé akontese iha timor leste, ne’e hatudu katak Sr. Cláudio la iha kapasidade ida ke natoon hodi interpreta no hatuur lei tuir konstituisaun haruka. It abele kumpriende katak ikus ne’e nia saúde ladiak, ka tuir bahasa tidak sehat secara jasmani maupun rohani. Tuir lolos nia labele kaer ona Tribunal nudar juiz tanba nia legalmente tanba nia auzencia liu ona fulan ne’e, ka dehan incapacidade prolongada.

Ho inkapasidade ida ne'ebé sr. Cláudio nu'udar Presidente TR mak hamosu inkonstituisionalidade, la'ós leis sira ne’ebé produs hosi parlamentu mak inkonstitusional. Tanba saida mak ha'u dehan inkapasidade? Tanba interpreta lei lahatene, hola desizaun la bazeia ba lei, ne'e azaar (dezastre) boot ba ita nia rain. Se instituisaun ida ne’ebé mak kaer lei (administra justisa) mak hala'o nia knaar la bazeia ba lei, oinsá loos ita nia povu bele fiar atu hetan justisa.

FUNCIONAMENTO ADMINISTRASAUN IHA TRIBUNAL LAOS IHA JUIZ SIRA NIA LIMAN.

Iha parte seluk, hakerek na'in hakarak ko'alia mós kona ba oin sá funsionamentu administrasaun tribunál nian. Tribunal mak juis i juis maka tribunál. Tanba ne’e mak makaer ukun (juizes) sira tenke hetan onra eh priviléjiu ida ké ás tebes hosi funsionáriu sira seluk. Tanba sira iha priviléjiu ida ké ás sira merese duni atu hetan tratamentu (salario) ida ké sustentável. Maibé ita loke matan hodi hateke ba laran, se mak kaer mákina administrasaun, se mak asegura no garante desizaun eh despaxu juis sira nian? Hodi lian badak se mak executa desizaun tribunál (juiz) sira nian?

Se la iha funsionáriu eh ofisial justisa mak hala'o nia servisu, com certesa juis sira mós labele halo buat ida. Hanesan mós Juis sira la hala'o nia knaar, tribunál la funsiona i ofisial justisa mós la eziste. Tanba ne’e mak bainhira ita ko’alia kona ba tribunál, ita hare juis ho ofisial justisa hanesan ekipa ida, labele hare de'it parte ida, i parte seluk ita tau sees eh haluha tiha.

Ita labele nega no finzi hodi taka matan ba funsionáriu eh ofisial de justisa sira ne’ebé durante tinan 9 hahú tribunál ne’e harii to’o ohin loron sira sei hatudu nafatin sira nia boa vontade hodi servi, esforsu an hodi servisu ho PASENCIA, mesmo que realidade sira simu salário ida ké ki'ik liu hosi responsabilidade ne'ebé mak sira hodi. dirijente Másimo iha tribunál durante ne’e nunka hanoin atu muda no hadi'a kualidade vida funsionáriu nian, i pelo contrario dirigente tribunál nian liu husi diretiva oi-oin obriga ofisial justisa sira hodi hala'o servisu iha momentu ida ne'ebé difisil, sem hare difikuldade no perigu saida mak atu mosu mai. Hanesan ezemplu ida, iha krize nia laran, ofisial sira tenke kumpre nia devér ba notifika eh fó hatene emar sira ne'ebé iha problema, iha dili laran ou distritu até que to’o aldeia fatin ida ne'ebé karreta la liu ba.

I komik liu mak durante tribunál sira hala'o sira nia servisu, iha sistema administrasaun tribunál nian, la iha estrutura ou organigrama ne'ebé define se-se mak tuur iha estrutura nia laran. Iha mundu ne’e organizasaun saida de'it, ki'ik eh boot, públiku eh naun governamentais, sempre iha ninia estrutura no organigrama atu nune'e funsionáriu hatene ninia funsaun ou deveres i no mós atu hatene ninia direitu mós.

Ita ko’alia kona ba deveres no direitu, ha'u fiar katak ofisial de justisa durante ne’e sai atan ba sira nia dirigente. Tanba sá mak ha'u bele dehan hanesa ne’e? Ita bele imajina de'it, funsionáriu eh ofisial de justisa ida nia bele hala'o em sanulu nia servisu (lia fuan sr. Cláudio nian bainhira fó resposta ba preokupasaun funsionarios nian), maibé nia manan osan eh salariál ida de'it. ezemplu Tribunal Suai iha funsionáriu ida de'it mak atende distritu 4, , Bobonaro, Ainaro, Same, Suai (BASS) tuir jurisdisaun nian. Ho lia fuan sr. Presidente TR nian iha leten, i sá tan la iha lei própriu ida atu regula funsionamentu servisu tribunál nian, hamate no taka dalan ba ofisial justisa sira atu hetan promosaun eh nivel ida ké bele korresponde ho servisu ne'ebé mak sira hala'o durante ne’e. Ho frajilidade (kekurangan) ida ne'e presidente Tribunal de Recurso ho ninia arrogante hasai directivas oi-oin tuir ninia gostu atu nune’e bele kesi metin ofisial justisa nia ain no sulan netik ofisial de justisa nia ibun atu labele fó sai frakeza ou erros sira ne'ebé akontese iha tribunál.

Frakeza mak ne’e presidente tribunál de recurso halo diretiva hodi koloka juize balun hodi kaer administrasaun mak hanesan responsavel orsamento, focal point ba patrimóniu estadu, tau matan ba projetu i buat seluk tan. Foin lalais ne’e antes de diskusaun OJE 2009, se ha'u la sala juizes balu mai parlamentu hodi hatán perguntas husi deputadu sira. ha'u sente isin makilik tanba nu'udar deputado ne'ebé uluk hanesan mós oficial de justiça ida halo perguntas ba juizes ne'ebé tuir ha'u nia entendimento la merese atu husu no mós atu resposta. Maibé tanba sira sente hanesan responsavel ba asuntu administrasaun no finansas, obrigadu hakarak eh lakohi tenke hatán, “ne'e mak ita buka”.

Karik emar iha hosi li'ur hare katak tribunál ne’e ninia administrasaun kapás tanba funsionáriu sira servisu sem horas, i dala ruma mós sai kalan tanba akompaña juiz hala'o julgamentu ou karik ba hala'o notifikasaun iha distritu. Klaru hanesan ne’e duni, dala ruma iha loron feriadu, funsionáriu eh oficial de justiça halo nafatin servisu, maibé em termos de jestaun de administrasaun, la'o rungu ranga, administradór-administradór judisiál sai hanesan penonton, boneka, la iha kebit no forsa atujere administrasaun tanba hanesan ohin mensiona iha leten, diretiva balun ne'ebé sr. Cláudio halo hasai tiha kompeténsia administradór sira nia funsaun, i entrega ba juiz sira.

*Hakerek nain Alumni UNTL, FASPOL, Membru Parlamentu Nasional (PN) husi Bankada CNRT/Fretilin Mudanca no esi-oficiais Justisa husi tinan 1991 to'o ba tinan 2007. Artigu ne' e hatun iha edisaun Timor Post (18/02)!

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.