VISAO MISAO OBJECTIVO HAKSESUK BOLA FH KKN HOME FH LPV ARTIGOS FH MUZIKA LIA MENON FH RESPONDE

20080906

Estado de Sitio e Estado de Emergencia (Versão TETUM)

REÚBLICA DEMOCÁTICA DE TIMOR LESTE
PRESIDÊNCIA DO CONCELHO DE MINISTROS
RELATÓRIO
ATU APREZENTA IHA PARLAMENTO NACIONÁL
KONA-BA REJIME ESTADO SE SÍTIU NO ESTADO EMERJÊNSIA,
NE'EBÉ HALA'O lHA PAÍZ LARAN
HAHÚ HOSI LORON 11 FULAN FEVEREIRO TO'O LORON 14
FULAN MAIU TINAN 2008

Analiza Pasadu hodi perspetiva futuru
Palásio Governo Dili, Timór Leste
Preâmbulu (pajina 2)

1. Antesedentes ka buat hirak ne'ebé kontribui hodi hamosu akontesimentus iha 11 de Fevereiru 2008 (pájina 6)
2. Periodu renovasaun ka halo foun deklarasaun estadu de sítiu iha Ermera no revogasaun ka hasai tiha deklarasaun (pajina 11)
3. Análize jerál kona-ba periodu deklarasaun estadu de sítiu no emerjênsia (pajina 15).
4. Lisoens ne'ebé aprende ana (pájina 21).
5. Medidas atu implementa iha futuro ba Konsolidasaun Seguransa no Estabilidade Nasionál (pajina 27)
5.1. Sentru Integradu ba Prevensaun no Jestaun ba K:rizes (paijina 29)
5.2. Reforma Setór Defeza no Seguransa (pájina 33)
5.3. Irnplementasaun rekomendasoens Komisaun Akolhimentu, Verdade noSekonsiliasaun (CAVR) nian (pájina 37)
5.4. Kapitalizasaun Juventude hanesan fatór ba Estabilidade no Unidade Nasionál. (pajina 38)
5.5. Justisa hanesan fatór Seguransa no Bem-Estár ba Populasoens (pájina 40)
5.6. Komunikasaun Sosial hanesan Veíkulu ka kareta hodi Promove Paz, Sidadania no Konhesimentu, ne'ebé mesak esensiál ba Estabilidade

Nasionál (pajina 42)

Konkluzaun (pajina 43)
Preâmbulu

(Iha Preâmbulu Lei Nu. 3/20081oron 22 fulan Feverelru kona-ba Rejime Estadu de sítiu no Estadu Emerjênsia).

Konstituisaun Repúblika Demokrátika de Timór-Leste konsagra, lha artigu 25°, formas organizasaun no providênsias ne'ebé uza iha tempu exepsaun, ho finalidade atu prezerva ¬Estadu de Direitu Demokrátiku no, ba dala ikus, restabelesimentu normalidade.

Konstituisaun Repúblika Demokrátika de Timor-Leste kontempla situasoens exepsaun no nesesidade ho implikasoens lha nível direitus fundamentais, liberdades no garantias, ba funsionamentu Órgauns de Soberania tomak, relasoens entre autoridades sivís ho :militares, ba Forsas Armadas no ba Tribunais.
Estadu de sítiu no estadu de emerjênsia hanesan modalidades ne'ebé maka'as liu hotu iha estadu nesesidade tuir direitu konstitusionál, tanba ótgauns soberania, harnutuk ka ketaketak, labe1e naran suspende ema hala'o sira nia direitus, liberdades no garantias, exeptu iha estado de sítiu ka estadu emerjênsia, ne'ebé delclara ona tuir buat ne'ebé prevê iha Konstituisaun.
Periodu rua delclarasaun estadu de sítiu nian ne'ebé hala'o ba dala uluk (mak 48 oras no loron sanulu) dekreta tiha ona molok tama iha vigór Lei nº. 3/2008, ne'ebé Parlamentu Nasionál aprova tiha ona no Prezidente Repúblika promulga iha loron 22 fulan Fevereiro tinan 2008.

Nune'e, haree tuir ba atentadus ne'ebé halo iha 11 de Fevereiru de 2008, kontra Prezidente da Repúblika no Primeiro Ministru no wainhira hasoru sirkunstânsias ne'ebé grave tebes, ho ameasa ba ordem konstitusionál, Governu, tuir buat ne'ebé prevê ona iha alínea c) nº 2 artigu 115° no tuir termus artigu 25° CRDTL nian, propoin ona ba Prezidente da Repúblika interinu atu halo deklarasaun estadu de sítiu hodi bele hasoru situasaun instabilidade ne'ebé ema moris bá.

Razaun hirak ne' ebé determina deklarasaun estadu de sítiu, i formaliza ona liuhosi Lei nº. 1/2008 , no iha Dekretu Prezidente da Repúblika nian nº. 43/2008, 11 de Feveteiru nian, maka sei mantem durante periodu naruk ida, hodi justifika loloos renovasaun medidas exepsaun ne'ebé dekreta tiha ona.

Iha kuadru ida ne'e, tanba atu kumpri nia deveres konstitusionais, Prezidente da Repúblika interinu, tuir proposta hosi Governu, no rona tiha Konselhu Estadu no Konselhu Superiór Defeza no Seguransa, i ho autorizasaun hosi Parlamentu Nasionál, no uza mós nia kompetênsias rasik, durante tempu hirak ne'ebé reporta iha relatóriu ida ne'e, nia dekreta ona:

1°. Deklarasaun estadu de sítiu iha territóriu nasionáI tomak laran, ba períodu 48 oras, entre tuku walu kalan ka 22:00, 11 de Fevereiru, to'o tuku 06:00 dadér,13 de Fevereitu (Dekretu Prezidente da Repúblika nº. 43/2008 loron 11 fevereiru);

2°. Renovasaun estadu de sítiu iha temtóriu nasionál tomak laran, ba periodu loron sanulu, hahú iha tuku walu ka 22:00 kalan, 13 de Fevereiru no hakotu iha tuku 06:00, 23 de Fevereiru (Dekretu Prezidente da Repúblika nº. 44/2008 loron 13 Fevereiro);

3°. Renovasaun estadu de sítiu iha territóriu nasionál tomak laran, ba periodu loron tolunulu, hahú iha tuku 00:00, 23 de Fevereiro, no hakotu iha tuku walu ka 22:00 kalan) loron 23 de Marsu (dekretu Prezidente da Repúblika nº 45/2008, 22 Fevereiru);

4°. Renovasaun estadu de sítiu iha distritus Aileu, Ermera, Bobonaro, Covalima, Ainaro, Liquiça no Manufahi, no deklarasaun estadu de emerjênsia iha distritus Baucau, Lautérn, Manatuto, Viqueque no Dili, ho exepsaun iha sub-distritu Atauro, durante períodu loron tolunulu, hahú tuku walu ka 22:00 kalan, 23 de Marsu no hakotu iha tuku walu ka 22:00 kalan, 22 de Abril (Dektetu Prezidente da Repúblika nº 48/2008, 20 de Marsu);

5° Renovasaun estadu de sítiu iha distritu Ermera ba periodu loron tolunulu, hahu iha tuku walu ka 22:00 kalan, 22 de Abril no hakotu iha tuku walu ka 22:00, 21 de Maiu (dekretu Prezidente da Repúblika nº 49/2008, 22 Abril).

Lei nº 3/2008 determina katak Governu, iha loron sanulu-resin lima laran, depoiz de hakotu estadu de sítiu ka estadu emerjênsia ou, depoiz de halo renovasaun ba deklarasaun respetiva, iha loron sanulu-resin lima laran depoiz de remata kada periodu, tenke haruka ba Parlamentu Nasionál relatóriu ne'ebé pormenorizadu ka kompletu i karik bele, tenke dokumentadu, kona-ba buat hirak ne'ebé halo ona no medidas ne'ebé foti durante hala'o deklarasaun.

Nune'e, maka hato'o ona ba Parlamentu Nasionál relatóriu haat ne'ebé detalhadus kona-ba buat hirak ne'ebé Governu halo dezde hahú deklarasaun estadu de síriu ba dala uluk lha loron 11 de Fevereiru, to'o 22 de Abril.

Relatóriu ne'ebé oras ne'e aprezenta ba Parlamentu Nasionál, nia objetivu mak koalia kona¬ba buat hirak ne' ebé halo ona durante periodu renovasaun estadu de sítiu iha distritu Ermera ¬no mós, atu reflete kona-ba akontesimentus hirak ne'ebé fo orijen ba estadus de exepsaun, no forma oinsá instituisoens sira atua durante periodu aplikasaun medidas exepsionais no, ikus liu, lisoens sa'ida de'it maka bele hasai hosi prosesu ne'e tomak, atu nune'e aban-bainrua instituisoens hi.rak ne'e bele preparadu liu hasoru krizes ne'ebé hanesan, hodi prevene didi'ak.

Proporsiona ka oferese klima ho paz no estabilidade ba Povu Timor tomak, ne' e dever Estadu nian. Governu Timor-Leste nia prioridade prinsipál mak atu evita instabilidade foun mosu tan, tanba bele provoka térus no susar ba povo ida ne'ebé martirizadu hori uluk kedas, ida ne'e mak razaun tansá sei dezenvolve mekanizmus ne'ebé presiza ba prevensaun ho neutralizasaun hasoru ameasas foun, ne'ebé tau iha risku soberania nasionál, orden konsritusionál demokratika no seguransa públika.

Tanba sei iha ameasas ne' ebé ita labele detekta ka haree lailais no kontrola hanesan kazu katástrofe ka dezastre naturál, alende detekta ho prevene, presiza mós hametin liután jestaun krizes, hodi kria kedas ona kondisoens hodi hasoro senáriu ida ne'e. Experiênsía rejionál no mós mundiál, alerta ona ita kona-ba konsekuênsias trájikas ka graves ne' ebé bele mosu tanba ita la preparadu atu hasoru situasoens hanesan ne'e.

1. Antesedentes ne'ebé kontribui ona ba akontesimentus 11 de Feveteiru de 2008

lha 11 de Fevereiro iha tentativa ida atu subverte ka sobu-rahun tiha orden demokrátika ne'ebé estabelese tuir konstituisaun) hodi kompromete maka'as paz públika. Insrituisoens demokrátikas Estadu joven T.imor-Leste sai alvu atentadu boot ne´ebé buka hanesan alvu titulares órgauns soberania na'in rua, mak Prezidente da Repúblika no Primeiro Ministro.

Insidente grave ida ne'e labele haketak fali hosi krize politika no militár tinan 2006 nian ne'ebé doko maka'as tebes instituisoens Páiz ne'e nian no provoka ona sekelas ka efeitus ne'ebé to'o ohin loron, liu tiha tinan rua laran, sei buka nafatin solusaun definitiva ida no ejije empenhamentu ka esforsu totál hosi parte Governu no órgauns soberania sita seluk atu garante klima seguransa no estabilidade Paíz nian ne'ebé efetivu.

Hosi krize tinan 2006 ita bele destaka konsekuênsias prisipais hanesan

1) Konstranjimentus ka situasaun ladún di'ak ne'ebé instituisoens fundamentais/importantes rua hasoru, hanesan F-FDTL ne'ebé hasoru problemas graves hodi halo kuaze un-tersu hosi nia efetivu sai tiha no hosi parte seluk kuaze hamonu no halakon tiha kredibilidade ba PNTL, hodi hatudu momoos hela katak sira nia fundasoens/ aliserses fraku tebes duni. Entre instituisoens rua ne'e - militares ho polisia nian – ho funsoens atu garante defeza nasionál no seguransa interna, rejista duni konflitus barak, ne'ebé la kontribui ba estabilidade nasionál.

2) Mosu tan fali grupu ida ne'ebé hadook-an hosi instituisoens regulares, no ikus liu hosi sosiedade, maka ita hanaran Petisionárius.

3) Iha dezlokadus internus rihun-ba-rihun, ema sira ne'ebé haree rasik sira nia ema sunu, no ta'uk ema atu oho sira, sai hanesan vítimas tanba moris iha ta'uk no instabilidade laran iha tempu ne'ebá, halai ba konsentra hamutuk iha naran fatin, hodi sai beibeik fonte kontrariedades, hanesan rezistênsia hasoru orden públika, konfrontus fízikus (baku, tuda no oho tan malu) entre grupus oioin no mós hetan epidemias ka moras ne'ebé da'et barak.

4) Iha mós grupu armado ida, Alfredo Reinado maka lidera, ne'ebé ikus mai konsege forma rede apoiu populár forti ida ba nia.

Kona-ba grupu ida ne'e, ami konsidera katak durante tinan ida resin ladún fó importânsia ba sira, i Alfredo Reinado mós la konsideradu hanesan ameasa boot ida ba Páiz. Nune'e nia hetan oportunidade atu monta rede apoiu forti ida, ne'ebé ami suspeitá ka deskonfia katak, atu serve nia intereses rasik, hanesan reivindika atu aban-bain rua nia sai Komandante Forsas Armadas F-FDTL nian, tuir hatudu ona liuhosi meius propaganda ne'ebe nia uza, no vídeo hirak ne'ebé fahe ba ema, ne'ebé filma nia hanesan: uza fardas faun ne'ebé la'ós ofisiais, katak ilegais, kaer kilat mós ilegál no ikus liu uza mós emblema F-FDTL.

Nune'e mós hatene katak antezde entrega kazu Perisionárius no Alfredo Reinado nian ba IV Governu Konstitusionál, Alfredo rasik iha enkontrus ho Prezidente da Repúblika Dr. José Ramos Horta, rona katak nia ezije ona atu halo akantonamentu ba nia grupu iha farin rua, hodi kria kondisoens nesesárias atu nune'e iha Ermera no Suai bele iha espasu ka fatin hodi halibur ema to'o 700.

Analiza di'ak liu impozisaun kondisaun ida ne'e, ita bele prezumi ka dehan katak -Alfredo Reinado bele iha mós intensaun atu kria konflitu institusionál, ne'ebé hosi parte ida kria tiha ona ho divizaun iha F-FDTL laran rasik, ne'ebé veteranus sira ("jerasaun "tuan" militár nian) konektadus ka ligadus ho FALINTIL, no sira seluk Gerasaun"foun") tama iha grupu ¬Reinado, atu nune'e nia bele komanda FDTL. Iha indisius ka sinais barak mak hatudu katak vizaun ida ne'e kria ona ambiente apoiu hosi setores sosiedade timor-nian balu, inklui petisionárius balu.

Iha kazu ida ne'e, la'ós novidade katak problemas hirak ne'e hotu iha relasaun metin ho malu i dalan dia'k liu atu rezolve mak liuhosi abordajen ka aproximasaun integrada ida.

Hosi parte seluk, sirkunstânsias ne'ebé enunsia ka temi ona, labele haketak fali hosi kontextu istóriku Timór-Leste nian rasik. Hamutuk ho nia diversidade étnika, kulturál no mós linguístika, ne'ebé asosiada/ligada ho tinan atus-ba-atus administrasaun paízes estranjeirus nian no mos hamutuk beibeik iha konflitu laran, mak ita mós labele haluha fakttu katak diverjênsias ka diferensas politikas balu, ne'ebé lori ita halo funu hasoru malu iha tinan 1975, seidauk lakon hotu, ida ne'e mós kontribui atu kria instabilidade polítika ne'ebé latente katak-¬seidauk lakon.

Tinan 24 okupasaun, ne'ebé lori populasaun barak tama iha luta armada rezistênsia, i klandestinidade no iha frente diplomátika, husik markas boot ne' ebé susar atu ha1akon iha timor-oan sira hotu, liu-liu sira ne'ebé halo parte iha instituisoens hirak ne'ebé servisu atu harii Estadu Soberanu Timór-Leste.

Funsionamentu PNTL no F-FDTL dezde uluk kedas kondisionadu ka la'o tuir duni sira nia prosesus kriasaun rasik, ho idaidak nia kontrovérsias. Alein de ida ne'e, funsoens ne'ebé instituisaun ida-ida tenke dezempenha, seidauk delimita ka defini didi'ak, hodi kontribui mós ba sira nia sizaun ka separasaun.

Jovens sira, ne'ebé konstitui kamada boot liu iha populasaun Paíz ne'e laran, ho sira nia vitalidade no rebeldia ne'ebé karateriza jovens iha mundu tomak, maibé asentua ka aumenta liután ho moris iha violênsia laran no la iha oportunidade iha merkadu trabalhu, sira buka tama iha Gropus Artes Marsiais hanesan forma ka dalan ida atu hatudu sira nia reivindikasoens ka ezijênsias.

Ita bele konklui katak Restaurasaun Independênsia 20 de Maiu, ne'ebé ema hein, la sufisiente atu halakon diferensas entre povo Timor-oan tomak.

Ikus mai ita bele konsidera katak paízes hirak ne'ebé moris iha pós-konflitu laran, dala barak fila fali ba situasoens konflitu, depoizde independênsia. Ne'ebé liutiha 4 de Dezembru 2004, mosu motim ka ema rungu-ranga fali malu iha Dili, hodi kria violênsia no problemas politiko-sosiais, hodi hahú klima ida ne' ebé ema la fiar malu iha sosiedade tomak laran.

Iha inisiu tinan 2003, bolu FDTL atu tau fali orden públika tanba iha atakes ne'ebé ex¬-milisias sira halo. Iha Julhu 2004, insidente ida ho Komandante L7 provoka manifestasaun iha Palásiu Governu oin ne'ebé remata ho violênsia, no obriga UIR halo intervensaun.

Sei iha 2004, grupu F-FDTL ida sai hosi Kuartél iha Lospalos kria insidente ho polisias lokais, rezulta mós tiru kilat no tentativa atu prende polisias sira ne'e, hosi parte militares sira. lha Abril 2005, iha manifestasaun naruk ida iha Dili, Igreja Katólika mak lidera, kria liután klima ida ne' ebé ema la fiar malu iha sosiedade laran.

Iha tinan hirak liubá rejista insidentes graves se1uk, ne'ebé envolve elementus F-FDTL no PNTI, i só bele hadi'a depoiz de iha intervensaun hosi hierarkias instituisoens nian ne'e. Fatóres hitak ne' e hotu kontribui ona ba krize 2006, i ikus liu iha insidentes dramatikus iha 11 de Fevereiro.

Tanba buat hirak ne'e hotu, IV Govexnu Konstitusionál, ho reformas ne'ebé nia hakarak implementa iha 2008, konsidera ona atu fo prioridade máxima hodi hametin Seguransa no Estabilidade Nasionál, tanba selae, sei la iha fatin ba konsensu nasionál, nem oportunidade atu promove naran politika ida, mezmu ke efikáz liuhotu, ba kresimentu ekonómiku.

Governu hakarak hasai lisaun prátika ida hosi prosesu "obseva ka haree didi'ak krize ne'e " atu transforma sai hanesan oportunidade di'ak ida hodi revê ka haree ikas fali konseitus no métodus, i bele jere di'ak liu situasoens aban-bainrua nian. Atu kumpri objetivo ida ne'e sei kria Sentru Integrado Jestaun Krizes nian ida.

2) Periodu renovasaun deklarasaun estadu de sitio iha Ermera no revogasaun dek1arasaun

Paíz ida ne'e asiste ona evolusaun siginifikativa iha seguransa interna iha territóriu nasional tomak laran durante periodus renovasaun estadu de sítiu no deklarasaun es tadu de emerjênsia, parte barak liu tanba susesu hosi Komandu Konjuntu Operasional "HALIBUR" ne'ebé forma hosi F-FDTL ho PNTL.

Notável ka importante tebes forma ka maneira oinsá Komandu Konjuntu, liuhosi artikulasaun no koordenasaun i diálogu permanente ho Povu, bele kontrola duni ameasas, la iha raan-fakar nein danus ka estragus kolaterais ka ba ema seluk.

Maibé, iha 22 de Abril, grupu ema armadus, Gastào Salsinha maka lidera, ne'ebé konsideradu hanesan mós autores atentadus kontra Prezidente da Repúblika no Primeiru Ministru, sei lakohi nafatin koopera ho autoridades.

Ne'ebé ameasa ba seguransa no orden konstitusionál demokrátika, sei persiste ka seidauk lakon tomak, hadulas no konsentra liu-liu iha distritu Ermera laran, tanba ne'e mak ezije duni atu mantem estadu de sítiu iha distritu ne'e, maibé uza meius ne'ebé la todan liu i ladun hala'o restrisoens ka limitasoens barak ba ema sira nia direitus, liberdades no garantias nuudár sidadauns.

Durante periodu ikus estadu de sítiu nian ida ne'e, sei mantem nafatin providênsias ne'ebé deskreve naruk no kompletu ona iha relatórius uluk nian, ne'ebé promove hamutuk entre órgauns, departamentus no servisus Governu, hodi Komándu Konjuntu F-FDTL/PNTL, Forsas Internasionais (UNPOL no ISF) ho mós Prokuradoria-Jerál Repúblika, hodi nune'e bele halo detensaun no hodi mai entrega ba justisa ema sira ne'ebé halo parte hotu iha atentadus dia 11 de Fevereiro.

Nune'e, haree tuir ba operasoens ne'ebé hala'o ona no molok atu remata knaar, maka prende ona armamentu ka kilat, ekipamentu militár, munisoens ka kilat musan, kilat fabriku artezenál ka halo rasik no meius komunikasaun lubun ida, hanesan bele haree tuit mai ne'e:

o Kilat 29 (Minimi 1, :M16 A21, FNC 1, HK33 17, Mauser 2, SKS 2 no Pistolas 4.
Rádiu 26
Granadas liman 7
Granadas suar 9
Granadas morteiro 3
Dilagramas 2
Munisoens 4.547
Kamufladus, botas no ekipamentu militár seluk tán.

Prosesa mos tuir justisa depoisde kaptura ka kaer (balun entrega rasik-an) elementus na’in 44 ne’ebe halo parte Grupu Reinado/Salsinha hanesan:

1) Amaro da Costa (Susar), ex-PNTL
2) Domingos do Amaral (Kere), ex-F-FDTL
3) Gilson José António da Silva, ex-F-FDTL
4) Avelino da Costa, ex-F-FDTL
5) Paulo Neno, ex-F-FDTL
6) Adolfo da Silva, ex-F-FDTL
7) Alexandre de Araújo, ex-PNTL
8) Bernardo da Costa (Cris), ex-F-FDTL
9) Nelson Galucho, ex-PNTL
10) Hermenegildo de Carvalho (Daul), ex-F-FDTL
11) José Mendonça, civil envolvido no 11 de Fevereiro
12) José Lemos, civil
13) Caetano dos Santos Ximenes, ex-F-FDTL
14) Alfredo de Andrade, ex-F-FDTL
15) Francisco Ximenes Alves, ex-F-FDTL
16) Inácio da Conceição Maia, ex-F-FDTL
17) Filomeno Menezes, ex-F-FDTL
18) Victor de Deus, ex-F-FDTL
19) Januário Babo, ex-F-FDTL
20) Quintino Espírito Santo, ex-F-FDTL
21) João Martinho, ex-PNTL
22) Raimundo B. Maia (Mane Forte), ex-F-FDTL
23) José Gonçalves, ex-F-FDTL
24) José de Araújo (Latem), ex-F-FDTL
25) Denis Ferreira, ex-F-FDTL
26) Júlio Soares Guterres, ex-F-FDTL
27) Júlio Borremeu, ex-F-FDTL
28) José da Costa Martins (Zira), ex-F-FDTL
29) Gastão Salsinha, ex-F-FDTL
30) José Agapito Madeira (Aje Espelo), ex-F-FDTL
31) José da Costa (Ely Bentura), ex-F-FDTL
32) André da S. Gonçalves, ex-F-FDTL
33) Marcelo Caetano, ex-F-FDTL
34) Gaspar Lopes (Halerik), ex-F-FDTL
35) Joanino Maia Guterres, ex-F-FDTL
36) Gilberto Suni Mota, ex-F-FDTL
37) Jorge de Casmito (Sere), ex-F-FDTL
38) Mário Marcos Menezes, ex-F-FDTL
39) Julião António Soares Goni), ex-F-FDTL
40) Manuel de Jesus (Fulan Sia), ex-F-FDTL
41) Ismael S. M. Soares (Asanko), ex-F-FDTL
42) Igido Lay Carvalho (Gil Lay), ex-F-FDTL
43) José Gomes, ex-F-FDTL
44) Tito Tilman, ex-F-FDTL

Haree tuir dezenvolvimentus detensaun no lori mai entrega ba Justisa ema hotu ne'ebé indisia ka iha provas katak partisipa iha atentadus kontra seguransa Estadu no titulares órgauns de soberania na'in rua, no ho baze iha avaliasaun situasaun operasionál ne'ebé Komandu Konjuntu halo, Governu konklui katak bele garante ona kondisoens nesesárias atu asegura normalidade no estabilidade Paíz ne' e nian, no hanesan konsekuênsia la iha ona nesesidade atu mantein ka suspende nafatin ema sira nia direitus, liberdades no garantias fundamentais.

Governu solisita ona, iha 6 de Maiu, ba Prezidente da Repúblika atu konsidera halo revogasaun ka hakotu kedas ona deklarasaun estadu de sítiu ne' ebé vigora iha Distritu Ermera einvezde hein nia sesasaun automátika ma 21 de Maiu 2008. Mak, ho Dekretu Prezidensiál nº 52/2008, 14 de Maiu revoga ona deklarasaun sítiu iha Ermera, hodi bele taka siklu aplikasaun rejime exepsionál, ne'ebé prevê ona iha konstituisaun, no hala'o iha Timór-Leste durante períodu fulan tolu.

3. Análize jerál kona-ba períodu deklarasaun estadu de sitiu no emerjênsia

Atu decreta providênsias no medidas restritivas konstantes iha deklarasaun estadu de sítiu no emerjênsia, Governu, hanesan ógaun ne'ebé hala'o políticas defeza no seguransa paiz, garante ona iha nível nasional:

1) Redusaun distúrtbius, to'o número ida ne'ebé la siginfkativu i la'ós relasiona diretarnente ho akontesimentus 11 de Fevereiro;

2) Manutensaun orden no trankullidade públikas, hodi permite populasoens be1e hala'o sira nia moris loroloron nian ho normalidade;

3) Hala'o serimónias fúnebres ho hakmatek hanesan hakoi Alfredo Reinado no Leopoldino Exposto, i la rejista nein atus violênsia ho protestus ida;

4) Hala'o medidas espesiais ba prevensaun atu labele husik violênsia hosi grupus apoiu aumenta tan, no dezenvolve operasoens rekonhesimentu, buska no investigasaun, hosi autoridades kompetentes, ne'ebé presiza atu kaptura ka kaer responsáveis ba atentadus, hodi nune'e bele halo prevalese nafatin justisa no autoridade demokrátika Estadu nian;

5) Kompreensaun kona-ba étika disiplina ida iha sosiedade einjerál ne'ebé responde dia'k tebes ona hasoru situasaun no simu ho laran hakmatek normas exepsionais;

6) Hametin fila fali konfiansa populasoens ba organizmus no instituisoens estado nian;

7) Hametin fali sentimentu seguransa no estabilidade ba populasoens, tanba sira sente katak ema proteje hela sira.

Karik halo análize jérál ida ba períodu tomak ne'ebé ema moris bá, depoizde atentadu trájiku kontra soberania Estadu nian, ne'ebé tau iha risku Xefe de Estadu nia vida, ita labele haluha katak apezarde sirkunstânsias ka situasoens hirak ne'e, iha aspetus pozitivus barak iha prosesu tomak laran, tanba instituisoens iha paíz ne'e hatene duni enfrenta ka hasoru ho firmeza no deterninasaun prova hirak ne'e.

Ezemplus hosi aspetus hirak ne' e:

1) Sua Exelênsia Prezidente da Repúblika, bele rekupera lailais hosi kanek todan no konsege fila fali mai kontinua kaer destinu Nasaun, ne'e hatudu korajen no determinasaun boot tebes, liu-liu dedikasaun ba Pátria no ba nia Povu, harêe oinsá nia bele fila fali mai hodi hala' o kedas nia knaar;

2) Hosi parte seluk, sidadauns timor-oan sira no komunidade internasionál, liu hosi demonstrasoens apoiu, amizade no solidaridade, hatudu ona katak sira hadomi no admira tebes duni Sua Exelênsia Prezidente da República;

3) Supremasia Lei no Estadu de Direitu Demokrátiku ne'ebé sei prevalese ka metin nafatin invezde impunidade no tolerânsia kontra atentadus ba arden konstitusianál;

4) Instituisoens Estadu nian hatudu ona sira nia maturidade no konsolidasaun, hodi funsiona ho normalidade i la iha interrupsaun, durante periodu hirak ne' e laran, hala'o tan mekanizmus koordenasaun atu responde ba nesesidades ne'ebé mosu iha situasaun krize;

5) Tribunais funsiona normalmente ho sira nia kompetênsia atu administra justisa hodi Povu nia naran no Ministério Públiku - Prokuradoria-Jerál Repúblika iha nafatin sesaun permanente hodi akompanha situasaun exepsaun;

6) Órgauns oioin, departamentus no servisus Governu, servisu ho normalidade no profisionalizmu, haree hosi oráriu trabalhu no mós asiduidade ka prezensa funsionárius, no oin sá idaidak hala'o nia atividades, kona-ba implementasaun medidas no providênsias espesiais ne'ebé dekreta ona iha períodu ne'ebá;

7) Órgauns komunikasaun Estadu nian hatudu ezemplu di'ak iha sira nia misaun atu oinsá garante reforsu diseminasaun informasaun ba públiku;

8) Provedoria dus Direitus Umanus no Justisa, aleinde atividades monitorizasaun kria mós linha atendimentu telefóne atu simu keixas hosi sidadauns kona-ba violasaun direitus,. liberdades no garantias fundamentais, i remete ba órgauns kompetentes komendasoens ne'ebé presiza, hodi kumpri tomak tebes nia misaun konstitusionál

9) Forsas de Defeza no Seguransa' Nasionais i Internasionais - PNTL, UNPOL, F¬-FDTL no ISF - funsiona ho artikulasaun ne'ebé di'ak, halo koordenasaun kona-ba troka informasoens kona-ba faktus ne'ebé akontese ona hodi prevene perturbasoens foun labele mosu tán;

10) Petisionárius, dezde 11 de fevereiru, mantein nafatin espíritu kooperasaun no voluntariedade, hodi buka solusoens ba sira nia problemas;

11) F-FDTL no PNTL molok integra iha Komandu Konjuntu, hatudu ona katak ho koordenasaun sira bele funsiona ho forma efisiente no iha kbiit atu hatán hasoru dezafius boot hosi Nasaun, hodi halakon tiha dúvidas ne'ebé ema foti iha-tinan 2006 katak forsas sira ne'e nunka bele entende malu wainhira buka alkansa objetivus konsolidasaun Estadu de Direitu Demokrátiku nian, hodi nune'e fó duni testemunha katak instituisoens rua nee bele hakbesik fali malu.

Hanesan refere barak ona, atividades Komandu Konjuntu, ne' ebé hanaran Operasaun "HALIBUR", kontribui barak tebes ba susesu boot normalidade Paíz ne' e nian. Atu bele sai realidade no kumpri objetivus hotu-hotu ne'ebé trasa hari uluk kedas, no tanba imperativus operasionais, mak Operasaun fahe ba fazes 2:

1ª Faze maka períodu ida ne'ebé hahú ho kriasaun Komandu Konjuntu (17 de Fevereiru), no remata ho konsege hala'o duni objetivus hirak ne'ebé trasa ona, liu-liu ih.a 5 de Maiu 2008, wainhira kaptura no entrega ba Justisa elementus na'in 4 Grupu Salsinha nian ne'ebé halai ba Indonézia.

2ª Faze Operasaun hahú iha 6 de Maiu no mai to'o agora, hodi hein atu restabelese fali misaun no halo definisaun konseptuál foun, i oras ne'e kontinua dezenvolve misaun atu estabiliza no konsolida situasaun favorável ne'ebé hetan ona hanesan normalidade institusionál, hodi dezenvolve knaar hanesan tuir mai:

1) Petisionárius: Fó apoiu lojístiku no administrativu tuir determina hosi leten;

2) Dezlakadus: Fó apoiu lojístiku no fó mós seguransa iha prosesu realojamentu;

3) Grupu 'Artes Marsiais: Satan netik ho kontrola grupus hanesan ne'e liuhosi asoens oioin atu sira bele haree katak tanba ho sira nia hahalok aat maka kontribui Ona ba" instabilidade, inseguransa no halo populasaun ta'uk, i sei hein atu publika lejislativas ne'ebé bele enkuadra ka ordena atividade grupus hirak ne'e nian;

4) Armas fogu ilegais, ekipamentu militár no munisoens ne'ebé naklekar iha Páiz tornak laran: Halo rekolha (elabora ona panfletus no dezenvolve asoens ho objetivu atu konvense populasaun bele entrega rasik kilat hirak ne’ebé sira iha, ho ekipamentu militár no munisoens, halo tuir linha opetásoens PsyOps, ka operasoens psikolójikas);

5) Auzênsia (frajilidade) autoridade Estadu nian iha áreas barak iha Paiz: Mantein dispozitivu militár ida iha Distritus Oeste ho objetivu atu ema hatene no garãnte estabilizasaun iha zona hirak ne'e, ba tempu naruk, karik implementasaun Planu Forsa 2020 seidauk konsege halo ba tempu naruk.

Atu atinje objetivu misaun ida ne'e nian, hanesan estabilzasaun no konsolidasaun: Tau ona Kompanhias lima iha Zonas Ermera, Bobonaro no Letefoho; monta no reforsa ona pozisoens estátikas ka ne'ebé metin 23 iha Dili laran atu asegura prosesu lori dezlokadus sira fila ho hakmatek; aumenta liután polisiamentu iha área trânzitu.

Ba dala ikus, kona-ba periodu ne'ebé analiza hela ne'e, ita bele destaka aspetus negativus hanesan:

1) Aprezentasaun keixas 39 kona-ba violasaun direitus umanus hosi populasaun sivíl

Buat hirak ne'e hotu analiza ona no iha relatóriu ida ne'ebé elabora ona no apezarde la rejista katak keixas hirak ne lori ba prosesu judisiál, Governu hala'o tuir nia kompetênsias, sei halo esforsu atu bele husu responsabilidades no implementa medidas korretivas no dixiplinares atu iha futuro labele repete tan;

2) La sufisiente kondisoens ne'ebé prepara ona atu Instituisoens sira bele intervem iha situasoens krize. Iha kazu ida ne'e, ami bele salienta katak kriasaun Komandu Konjuntu, iha nível operasionál, hahú ho difikuldades barak, tanba la prevê kedas meius hirak ne'ebé presiza atu be1e atua lailais, hodi nune'e iha terrenu hasoru tan lakunas ka difikuldades barak ne'ebé operasaun labele hala'o lailais hanesan uluk prevê tiha ona. Ezemplus difikuldades hirak ne'e mak: La iha komunikasoens no inkompatibilidade katak la konsege koordena hamutuk meius komunikasoens F¬FDTL no PNTL, nian, la iha rezerva rasoens kombate, elementus balu falta kualifikasoens atu hala'o atividades espesífikas, veíkulus ka kareta no ekipamentu. militár mós la to'o, no seluktán;

3) Falta instrumentus legais hanesan la iha Lei kona-ba Rejime Estadu de sitiu no estadu de emerjênsia ( aprova tiha ona iha 22 Fevereiru) no vaziu konstitusionál katak iha konstituisaun laran la iha referênsia ruma kona-ba ativasaun Komandu Konjuntu ida hanesan PNTL/F-FDTL ho koordenasaun.

4. Lisoens ne'ebé aprende ona

Atentadus iha 11 de Fevereiru kon:firma duni buat ne'ebé haree tiha ona molok mosu krize 2006, katak, la prepara kedas mekanizmus atu lida ho krizes politiko-sosiais, ka ho natureza seluk, hodi nune'e, ikus fali tau iha risku Estadu de Direitu demokrátiku nia viabilidade ka ezistênsia.

Tanba ida ne'e, Governu empenhadu ona atu aprende ho lisoens uluk nian hodi bele dezenvolve kondisoens nesesárias atu hasoru situasoesn ne'ebé hanesan no hamenus to'o máximu populasoens sira nia susar no térus.

1ª. Lisaun - Formulasaun no implementasaun medidas atu prevene no jere krizes iha futuro

Natureza ka tipu krize oinsá mak Estadu Timor-Leste sei enfrenta aban-bainrua, haree tuir ba experiênsia foin liu ne'e, bele konklui katak iha krizes hotu-hotu sempre nia problemas ho karáter sosiál no politiku, tanba ne'e tenke jere ho forma integrada, abranjente katak kobre hotu kedas no artikula didi'ak sensibilidades kultutais, ruir kontextu Timór-Leste nian rasik:

Iha sentidu ida ne'e, mak medidas prevensaun no jestaun ba krizes hanesan ne'e tenke inklui komponente konsolidasaun Unidade Nasionál ida ne'ebé forte, hodi haree to'ok misaun ida ne'ebé espesiál tebes atu harii ho susesu Estadu de Direitu Demokrátiku joven ida ne'e, i ida ne'e tenke konsidera kedas ona, atu bele garante nafatin estabilidade nasionál.

2ª. Lisaun - Halo órgauns soberania sira sai kredíveis no be!e hetan konfiansa hosi povu.

Lisaun seluk ida ne'ebé bele hetan hosi prosesu ne'ebé ita analiza ne'e mak ameasa hasoru seguransa Estadu, neebé hatudu ona iha atentadus 11de Fevereiru, konsege duni ultrapasa tanba órgauns soberania sira servisu hamutuk ho koordenasaun no kolaborasaun metin, hodi bele hola medidas espesiais ne'ebé fundamentais tebes ba susesu investigasoens.

Hosi parte seluk, faktu ne’ebé hatudu katak órgauns soberania sira servisu la pára, hodi fo mós imajen firmeza no solidêz - hatudu maturidade demokrátika - iha rezolusaun problemas fundamentais ba estabilidade paiz, hametin liután konfiansa povu nian ba órgauns hirak ne'e.

Rezultadus pozitivus ne'ebé alkansa ona hatudu mós buat ida tan, karik ne'e mak loos liu, katak kompreensaun kona-ba konseitü "Estadu frájil ka fraku". Estadu ida bele dehan frájil wainhira instituisoens Estadu nian sira la konsege servisu ho koordenasaun no kolaborasaun.

Iha sistemas demokrátikus, Estadu direitu demokrátiku só bele dehan estável no metin liu wainhira iha momentus vulnerabilidade ka frakeza laran, órgauns soberania sira atua hamutuk nafatin, hodi tau intereses nasionais iha intereses seluk nia leten.

Tanba ida ne'e mak bele reafima katak faktór ida ne'ebé pozitivu liu ne'ebé fo resposta diak nian basoru situasaun krize, maka koordenasaun metin entre Órgãuns de Soberania tolu, hodi destaka liu-liu maka disponibilidade deputadus sira atu ha1a’o sesoens plenárias to'o kalan, tanba hotu-hotu hatene sira nia devér atu serve povu no nasaun.

3a. Lisaun - InkIuzaun no partisipasaun Nasionál

Envolvimentu sosiedade tomak, inklui Igreja no Organizasoens Naun-Governamentais Lokais, no mós partidus polítikus sira hotu, ne'e hanesan mós aspetu fundamentál ida atu garante susesu manutensaun estabilidade nasionál.

Dala ida tan bele komprova katak espíritu solidaridade entre setores hotu-hotu krusiál tebes ba konsolidasaun Unidade no Estabilidade Nasionál, no partisipasaun ativa no konsiente hosi sosiedade sivíl tomak bele kontribui atu diminui efeitus seluk tan hosi tempu krize, halo sidadauns sira laran hakmatek no evità asoens pâniku ne'ebé bele halo situasaun sai piór liu.

4a Lisaun - Organizasaun, Artikulasaun no Operasionalizasaun forsas Defeza no Farsas Seguransa

Kona-ba tema ida ne'e, lisoens barak mak bele hasai durante periodu ne'ebé analiza hela ne'e, hahú liu-liu hosi unidade komandu entre F-FDTL no PNTL ne'ebé metin tebes. Hanesan istória foin daudaun ne'e hatudu, wainhira iha nesesidade atu emprega PNTL no F¬FDTL, tenke emprega sirà nia komandu konjuntu ida de'it nia okos. Komandu úniku ida be1e proporsiona komandu, kontrolu ho koordenasaun ba forsas hotu-hotu ne'ebé opera iha terrenu, ordens mai hosi fonte ida de'it, Intensoens no Konsepsoens Atuasaun mós komuns no forsas rua hotu bele hatene - ida ne'e permite evita kedas ona dezenkontrus no frisoens iha terrenu.

Sei destaka tan maka:

1) Obrigatoriedade atu elabora "diárius" kona-ba Divizoens hotu-hotu. lha dokumentu ida ne'e tau iha detalhes atividades tomak ne'ebé dezenvolve ona (brifmges, vizitas, assoens ne'ebé hala'o, korrespondênsias ne'ebé simu no haruka) - rejistus fundamentais ba artikulasaun relatórius periódikus, interkalares ho finais ne’ebe aleinde kriasaun pastas trabalhu iha Divizoens hotu-hotu ne'ebé arkiva dokumentasaun tomak ne'ebé simu no elabora ona, kontribui mós atu prezerva ka rai didi'ak "memória" kona-ba operasaun ba asoens seluktán iha futuro;

2) Nesesidade atu hadi'a inforrnasaun ne'ebé simu atu garante sintonizasaun no koordenasaun divizoens hotu-hotu nian;

3) Iha altura ne’ebé Média sira iha importânsia relevante tanba sira nia kapasidade atu produz no forma opinioens iha públiku einjerál, maka fundamentál atu: Hala'o konferênsias imprensa loroloron nian atu halo ponto situasaun no esklatese dúvidas i garante kobertuta fotográfika no vídeo kona-ba operasoens iha terrenu, pelu menus hosi parte divizaun relasoens públikas, protokolu no Media i karik komandu haree katak di'ak, bele estende ka aumenta tan posibilidade kobertura ida ne'e ba média sira;

4) Aposta no garante iha futuro, formasaun espesífika iha área ida ne'e (Média no Relasoens Públikas) ba elementus F-FDTL ho PNTL;

5) Garante iha futuro interoperabilidade komunikasoens F-FDTL no PNTL nian;

6) Nesesidade imperioza ka obrigatória atu elabora NEPs (N'ormas Ezekusaun Permanente) atu normaliza prosedimentus no elaborasaun dokumentasaun interna;

7) Kriasaun normativu enkuadradór, wainhira nesesáriu ba (dezastres naturais, krizes polítiku-sosiais, ets.) ativa Komandu Konjuntu, atu garante plataforma bázika trabalhu, hanesan: Lejislasaun; Orden Batalha (ORBAT), estrutura organizasionál ho dezignasaun nominál (naran) elementus ne'ebé sei garante preenximentu funsoens ne'ebé define ona (dezignasaun ida ne'e tenke mai hosi Komandu bá fo'o iha fo:rsas ne'ebé hala'o operasoens iha terrenu); Definisaun responsabilidades (F-FDTL ¬PNTL) kona-ba atribuisaun meius lojístikus atu garante funsionamentu Komandu Konjuntu ( Definisaun klara kona-ba "see mak fo i fo sa'ida?": viaturas, armamentu, meius komunikasaun, meius Apoiu sanitáriu, no seluktán).

8) Prevê atu kria mekaruzmus legais ne'ebé enkuadra akizisaun sélere ka sosa lailais ekipamentus wainhira ativa Kamandu Konjuntu. Hanesan ezemplu, bele hatudu situasaun inkapasidade atu hala'o operasoens nokturnas ka durante kalan, ne'ebé tenke hapara 1ai operasoens;

9) Aposta maka'as iha prazu badak ba formasaun Estadu-Maior ba ofisiais F-FDTL no PNTLnian.

10) Dezenvolve programas treinu koletivu no operasionál ba unidades ne'ebé forma Ona hanesan (seksaun, pelotaun no kompanhia) durante tempu paz, tuir periodus no módulus formasaun (operasoens ofensivas iha selva ka ai-laran, operasoens funu iha sidade laran, operasoens impozisaun no repozisaun paz no seluktán) ne'ebé komandus forsas (F-FDTL no PNTL) define ona. Depois, tuir padroens ne'ebé atinje ona i rezultadus ne'ebé hetan, hala'o ezersísius hamutuk entre F-FDTL/PNTL;

11) Dezenvolve módulus formasaun, instrusaun no ensinu komuns ba F-FDTL/PNTL asaun fundamentál ba normalizasaun prosedimentus, ekonomia rekursus no konsolidasaun identidade koletiva ida.

5. Medidas atu implementa iha futuru ba Konsolidasaun Seguransa no Estabilidade Nasionál IV Governu Konstitusionál dezenvolve hela esforsus atu rezolve hotu kedas problemas/konsekuênsias hosi krize 2006, ne'ebé esensiál liu mak problemas seguransa.

Kona-ba kestaun petisionárius sira, ne'ebé sai tiha hosi fileiras F-FDTL, medidas konkretas ne'ebé foin adopta ho tendênsla atu resposta efikáz ba sira nia pretensoens, maibe labele hatún fali dignidade Estadu nian, sei permite hetan solusaun rápida ida ba kazu ida ne'e, ne'ebé halo ita hotu preokupa tebes durante tinan rua laran.

Petisionárius sira hotu konsentra ona iha akantonamentu ne'ebé harii, iha Dili. La kleur sei komesa prosesa kompensasoens finaseiras ba sira hotu-hotu ne' ebé hili ona atu fila ba vida sivíl no lakohi tan ona fila fali ba Forsas Armadas. Ba sira ne'ebé sei hakarak reingresa ka fila fali ba vida militár, sei kria kondisoens atu sira bele tuir prosesu selesaun iha rekruta ne'ebé sei halo iha tempu besik mai, mezmuke hatenek katak kritérius ne'ebé sei aplika ne'e todan tebes no Governu labele garante katak sei simu fali sira.

Adversidade ka problema seluktán ne'ebé Governu ida ne'e simu, mak kampus dezlokadus, ne'ebé ema rihun-ba-rihun konsentra hamutuk tanba sira rasik haree sira nia uman ema sunu i balu tanba ta'uk ema bele oho sira. Kampus improvizadus ka foin harii ne'e, sai hanesan fatin ne'ebé hamosu beibeik kontrariedades oioin, hanesan rezistênsia ka hamriik hasoru fali arden públika no konfrontus fízikus entre gropus ne'ebé kontra malu.

Providênsias ne'ebé hala'o namanas konsege hamenus efeitus nefastus ka aat hosi kalamidade públika potensiál ida ne'e, hodi nune'e parte barak hosi dezlokadus sira bele fila fali ba sira nia hela fatin, hanesan kazu kampu dezlokadus iha Ospitál Guido Valadares ne'ebé sobu mós ona tanba hetan duni solusaun atu realoka fali ema sira ne'ebé buka akolhimentu.

Oras ne'e hala'o hela prosesu enserramentu Kampu Jardin (iha Portu Dili oin) realokasaun ema dezlokadus ba fali sira nia hela fatin, ne'ebé kuaze famílias sira hotu iha ne'ebá, atus-haat resin maka husik ona kampu ne'e hodi fila ba sira nia uman.

Ezemplus konkretus seluk ne'ebé hatudu katak populasaun hetan fali ona konfiansa ba instituisoens no ema bele moris fali ona iha klirna ho estabilidade no seguransa iha Paíz ne'e laran, maka ita bele haree hanesan partisipasaun sidadauns rihun-ba-rihun, liu-liu jovens, iha konsertu muzikál ne'ebé hala'o iha 17 de Maiu, no mós partisipasaun iha komemorasoens 20 de Maiu nian. Eventus boot rua ne'e bele halibur hamutuk ema rihun-ba-rihun ne'ebé bele hala'o atividade halimar no deskansa nian ho hakmatek, i la rejista nein insidentes ida.

Ida ne'e la signifika katak bele deskansa ona, pelu kontráriu: " iha tempu bai-loron mak aproveita hodi hadi'a uma kakuluk". Ne'ebé Governu empenhadu ona atu implementa medidas no reformas hodi kria mekanizmus foun atu prevene no minimiza efeitus hosi naran krize ne'ebé mosu no ameasa estabilidade nasionál, aproveita aprende hosi lisoens hirak ne'ebé deskreve tiha ona.

5.1. Sentru Integradu Jestaun ba Krizes

Liafuan krize uza normalmente ba "momentus perigozus no desizivus", hanesan hatudú duni hosi nia etimolojia, tanba mai hosi lian grega krinein, signifika katak "deside" ou loloos liu hanesan "kapasidade atu julga ka tetu no deside didi'ak".

Haree ba tempu ne'ebé foin liu daudaun iha Timór-Leste no krizes oioin ne'ebé Estadu hasoru, ho natureza oioin, hanesan ezemplu krize politiku-militár tinan 2006 no analiza ameasas internas no externas barak, ne' ebé bele destabiliza Paíz, ami konsidera katak "krize" labele ana1iza hosi de'it nia aspetus negativus, tanba nia lori mós oportunidade aprendizajen atu ita bele hadi'a konseitus, métodus, instrumentus no mekanizmus hodi prevene krizes futuras no hamenus nia konsekuênsias, hodi kontribui atu hadi'a kapasidade desizaun iha futuro.

Nune'e:

1) Konsidera katak Krize hanesan fenomenu kompleksu ida, ho bele iha orijens barak individuais ka konjugais/kombinadus) intemas ka extenas no bele kria estado ida ho tensaun boot no risku hetan konsekuensia todan – dala barak ita labele hatene bainhira mosu no bá sai grave liután i la permite ita haree dok nia evolusaun.

2) Konsidera katak bele identifika asuntus hirak ne'ebé bele kria krize, hamutuk ho estudus ne'ebé halo ona kona-ba ameasas internas ho externas ba seguransa no estabilidade nasionál, hanesan ezemplu: Asoens subversivas kontra identidade no koezaun nasionál, asoens terrorizmu, guerrilha no movimentus ne'ebé uza forsa ho objetivus politikus kontra orden konstitusionál no kriminalidade organizada hanesan tráfiku droga, kilat no kontrabandu, situasoens interferênsia militar hosi poténsial ejemónika ka boot sira, asoens terrorizmu internasionál, eskaséz/ falta fontes rekursus naturais, katástrofes/kalamidades ambientais potensiais no riskus hosi epidemias graves, no seluktán;

3) Konsidera katak Timór-Leste situa iha rejiaun ida ne'ebé vulnerável tebes ba katástrofes naturais, ink1ui sekas (bai-loron naruk), siklones (udan no anin boot tebes, bele sobu uma no seluktán), terramotus (rai nakdoko), tsunamis (rai nakdoko ho tusi tama), xeias (be'e sa'e boot) tempestades (udan no anin boot) no deslizamentus ( rai nakfera, halai no monu), ne'ebé bele iha impaktu aat no todan ba infra-estruturas ekonómikas no sosiais no afekta maka'as kondisoens vida populasaun man;

4) Konsidera mós katak sempre iha sinais ne'ebé hanesan avizu, mezmuke subtis ka difísil liu atu hatene, ne'ebé posibilita haree dook katak iha duni foku tensaun ida ne'ebé bele dezenvolve sai krize, iha exepsoens balu (hanesan kazu dezastres naturais), mak krizes sempre hatudu-an ho antesedênsia;

5) Konsidera mós katak "foku tensaun" ka "krize" ida, sempre sai hanesan fenómenu ne'ebé nia kataterístikas transede ka aas 1iufali kompetênsia instituisaun ka ministériu mesak ida nian.

Ami admiti ka hanom katak. Sentru Integradu Jestaun ba Krizes, enkuantu hanesan núkleu multidisiplinár no transversál ba instituisoens Estadu nian hotu, ne'ebé tenke atentu ba riskus no ameasas ne'ebé bele transforma sai krizes ho mós iha kapasidade atu transfortna lailais ba sentru jestaun, operasionál no koordenasaun ida, sei iha papél fundamentál iha futuro.

Sentru ida ne'e, sei reune estrutura ida ho valênsias ka kbiit teknikas oioin, i sei dezenvolve atividades prevensaun (analize, investigasaun no monitorizasaun), kapasitasaun (formasaun no dezenvolvimentu rekursus umanus iha áreas espesífikas relevantes) no sensibilizasaun ba komunidades - i karik presiza bele rekorre ba instituisoens sira seluk, servisus Estado no organizasoens nasionais i internasionais - bele mós administra no jere situasoens krize.

Sentru Integradu Jestaun ba Krizes (SIJK) sei integra iha Lei Orgânika Ministériu Defeza no Seguransa nian, iha Lei Seguransa Interna no regulamenta ho diplomas seluk ne' ebé konsidera nesesaria ba nia kompozisaun ho instalasaun. Iha primeira faze, Sentru ida ne'e sei Ministériu Defeza no Seguransa mak tutela no nia primeira misaun mak halo rasik definisaun kona-ba nia estrutura no instalasaun, ne'ebé tenke liuhosi levantamentu kompletu kona-ba buat ne'ebé presiza atu harii sentru ne'e, hodi nune'e bele- iha kbiit halo abordajen integrada ba fenómenu "Krize", hanesan prosesu deteksaun prevensaun no jestaun ne'ebé kontinuu .

Bele destaka kondisoens primordiais ba nia konsepsaun hanesan:

a) SIJK sei lokaliza iha edifisiu sentrál no funsionál ida, ho ekipamentu ne'ebé kompletu no meius téknikus i lojístikus esensiais atu dezenvolve nia knaar;

b) Núkleu Duro SIJK sei konstitui/kompoin ho elementus hosi instituisoens Defeza no Seguransa iha Paíz no Servisu Nasionál Informasoens (SNI);

c) SIJK sei funsiona hanesan Pontu Enkontru ba instituisoens barak ne'ebé tama iha koordenasaun, ho enfoke espesiál ba koordenasaun interministeriál.

d) SIJK artikula didiak ho Diresaun Nasionál ba Jestaun Dezastres no sei integra iha nia misaun polítikas ne'ebé define ona iha Polítika Nasionál ba Jestaun Riskus Dezastres nian.

e) SIJK sei agrega ka halibur peritus no autoridades nasionais atu lida ho situasoens potensiais krize nian, ho koordenasaun ne’ebé efektiva;

f) SIJK sei dezenvolve protokolus komunikasaun privilejiadus ho Embaixadas, Organizasoens Naun-Governamentais, Servisus Espesializadus, Orgaruzmus Internasionais, Setór Privadu, Igreja no Konfisoens Relijiozas, no pontus kontaktu se1uk ne’ ebé relevantes ba deteksaun, prevensaun no jestaun krizes;

g) SIJK sei elabora “Manual Regras no Prosedimentus" atu lida ho krizes, frutu/rezultadu hosi experiênsia ne'ebé hetan, ne'ebé tenke analiza beibeik;

h) SIJK sei promove divulgasaun, liuhosi komunikasaun sosiál, kona-ba medidas ne'ebé atu prevene no informa populasoens karik iha ameasa ka konkretizasaun krizes;

i) SIJK nia mote mak "di'ak liu prevene duke kura no kura sai aat liután", katak, kuantu mais hahú sedu liu trabalhus preparatórius atu jere potensiál krize, iha liu probabilidade atu hamenus nia efeitus negativus.

Sentro Integradu Jestaun Krizes haree hanesan oportunidade ida atu hadi'a asaun governamentál iha futuru, iha termus prevensaun no nia kapasidade atu hatán hasoru fenómenus dezestabilizadores, hodi kontribui hanesan instrumentu hola .desizaun ne’ebé di’ak nian ba seguransa no bein-estár timor-oan tomak nian.

5.2 Reforma Setór Defeza no Seguransa

Reforma ida ne'e nuudár preokupasaun prinsipál ida hotu hosi IV Governu Konstitusionál, ne'ebé, haree ba nia importânsia no nesesidade atu halibur konsensu nasionál ida ke boot tiu mak dutante ne'e artikula diretamente ona ho Prezidente Repúblika no Parlamentu Nasionál.

Liuhosi kooperasaun metin ho Grupu Reforma no Dezenvolvimentu Setór Seguransa Sua Exelênsia Prezidente da Repúblika nian, maka halo ona elaberasaun ba Lei Sistema Informasoens RDTL nian, ne'ebé Parlamentu Nasionál aprova tiha ona, hodi bele posibilita Servisu Nasionál Informasoens nian (SNI) hetan existênsia legál, no Lei Orgânika SNI nian mós pronta ona atu aprezenta ba Koneslhu Ministrus.

Servisu ida ne'e nia misaun prinsipál mak produsaun informasoens ne'ebé kontribui atu salvaguarda independênsia nasionál, intereses nasionais no seguransa externa, nune'e mós hanesam garantia interna ba prevensaun hasoru sabotajen, terrorizmu, espionajen, kriminalidade organizada no atus seluktán, ne'ebé, tuir nia natureza, bele altera ka sobu rahun Estadu direitu ne'ebé estabelese tuir Konstituisaun.

Ida ne'e trata kona-ba organizmu ida ne'ebé harii tiha ona, to'o ohin loron hanaran Servisu Nasionál Seguransa Estadu, maibé, tuir loloos, seidauk hala'o didi'ak nia funsoens, tuir objetivu kria orgaruzmu ne'e, hanesan, rekolha, no haree didi'ak informasaun kredivel tomak ne'ebé iha no hato'o ba Estadu elementus sufisientes atu bele antesipa krizes no prepara-an halo di'ak atu solusiona krizes ne'e.

Governu fiar metin katak servisu informasoens ne'ebé esttuturadu no orientadu metin ba kumprimentu misaun ne'ebé nia simu atu hala'o, sei kontribui tebes duni atu salvaguarda nia instituisoens no hametin soberania nasionál.

Sei iha âmbitu Reforma Setór Defeza no Segura:nsa, hakerek ona Politika Seguransa nasionál, ne'ebé sai hanesan alvu iha konsulta alargada ida hodi identifika ameasas externas i internas ne'ebé Paíz hasoru no define estratéjia ne'ebé presiza adopta hodi halo frente hasoru ameasas hirak ne' e.

Dokumentu ida ne'e iha importânsia prirnordiál no sei sai hanesan gia ka mata dalan ba sosiedade timor-nian tomak (la'ós de'it ba organizmus ho :responsabilidade direta atu hala'o polítikas seguransa interna no defeza nasionál) tuir dalan ne'ebé trasa ona atu garante funsionamentu normál instituisoens públikas no privadas i, ikus liu, independênsia nasionál rasik.

Oras ne'e haree ikas fali Lei Seguransa Interna, i la kleur sei haruka ba Parlamentu Nasionál, tanba dehan katak Lei ne'ebé vigora daudaun la fó ba forsas no servisus sira sira ferramenta ne'ebé sira presiza atu kombate kriminalidade, no mós, la ajusta ona ho realidade atuál.

Iha Lei ne'ebé halo hela revizaun ne'e kontempla ona medidas espesiais ba prevensaun kriminál ne'ebé sei posibilita forsas no servisus seguransa atu halo planu no hala'o aperasoens hodi prevene surtus kriminalidade katak mosu naba-naban, partikularmente perturbasaun ba instituisoens demakrátikas, vida públika no vida iha sosiedade laran.

Leis sira seluk, no mós ho aplikasaun iha âmbitu seguransa intema, Konselhu Ministrus aprova tiha ona no haruka ona ba Parlamentu Nasionál, hanesan: Lei kona-ba Kilat, ne'ebé hodi regula kondisoens kona-ba oinsá husu lisensa atu uza no lori kilat ho munisoens, no mós kriminaliza kondutas ka hahalak ne'ebé bele kria perigu ba sidadauns sira nia vida ho integridade fízika, tanba uza no lori naran kilat; no Lei kona-ba protesaun ba Testemunhas iha Matéria Sivíl no Penal, ne'ebé atu regula aplikasaun medidas protesaun ba testemunhas iha prosesu sivíl no penál, wainhira sira nia integridade fízika ka psíkika, liberdade ka beins patrimoniais ho valór boot, hetan perigu tanba sira kantribui atu prova faktus ne'ebé sai hanesan objetu prosesu.

Kuaze atu hotu ona estudu kona-ba definisaun modelu foun ba polísia, ne'ebé be1e permite halo revizaun ba Lei Orgâ:nika PNTL nia no nia Estatutu, knaar ne'ebé iha ona faze ezekusaun.

Hakarak mós dota ka fó ba PNTL, grau operasionalidade ida ke efikáz no ho sentidu disiplina ne'ebé maka'as, hatuur iha estrutura ida ne'ebé tuir ierarkia, kandisoens, ne'ebé tanba uluk la iha, mak diretamente halo polísia kuaze naksobu no monu, wainhira hasoru insidentes ne' ebé mosu tanba krize 2006.

Sei korriji errus ne'ebé halo wainhira hahú formasaun ba PNTL, no buka daudaun parseirus, ne'ebé be1e identifika ho modelu polísia ne'ebé ita rasik konsidera hanesan adekuadu ka diák liu ba ita nian Rain, atu sira be1e ministra ka fó instrusaun no treinu ba PNTL, liuhosi parserias ne'ebé halo iha âmbitu kooperasoens bilaterais, no mós akordus kooperasaun multilaterál ne'ebé estabelese ho Timór-Leste.

Ami hakarak atu forma palísia ho baze iha dotrina mesak ida de'it, hanesan buat ne'ebé indispensável atu kapasita sira atu bele kumpri didi'ak sira nia deveres no garante seguransa ba populasoens, sira nia riku-soin no halo sira bele simu gradualmente, hosi UNPOL, transferênsia exekutiva seguransa interna, prosesu ne'ebé ami hakarak atu halo remata ona iha fulan Fevereiro tinan oin.

Implementa namanas hela rekomendasoens hosi Estudu Forsa 2020 ba F-FDTL, ne’ebé sei permite F-FDTL iha mobilidade boot liu no, konsekuentemente, fó mós grau operasionalidade aas liu. Iha intensaun atu fahe Forsas Armadas ba Paiz tomak laran, iha unidades eskalaun ne'ebé kiikliu, hodi nune'e, bele hala'o entrozamentu ka engrenajen di'ak ho populasoens.

Hahú tiha ona kursus balu ba militares, hanesan Kursu Pramosaun ba Ofisiál Superiór, Estájiu ba Sarjentus-Ajudantes no Estájiu Preparasaun atu Tama iha Akademias Militares iha Portugál. Lanxas ka ró-ahi rua Komponente Navál nian, Oecussi ho Ataúro, hadi'a iha Surabaya no sosa tan rua, ho 43 metros, hosi Repúblika Populár Xina. Estabelese mós ona memorandu ho Governu Malázia, kona-ba akizisaun no manutensaun viaturas ba F-FDTL, no entrega tiha ona ba ita viaturas ne'e rua.

Ami destaka impratânsia fundamentál Forsas Armadas nian hanesan instrumentu importante ba asaun Estadu, la'ós de'it tanba nia misaun importante iha defeza nasional maibé, iha kontextu ida ke luan liu, tanba sira bele intervein iha operasoens ba paz, hanesan prestíjiu boot ida ba Timór-Leste, hodi hala'o konsepsoens ka ideais Estadu Timor-nian, atu bele mós hatudu influênsia boot iha sena internasional.

5.3 Implementasaun Rekomendasoens Komisaun Akolhimentu, Verdade no Rekonsiliasaun (KAVR)

Iha 31 Outubro KAVR aprezenta nia Relatóriu ba Prezidente da Repúblika, depoizde servisu durante tinan lima la:ran ba nia idealizasaun, no sai hanesan dokumentu ida ne'ebé bele hato'o ba públiku, atividades, konkluzoens no rekomendasoens Komisaun Akolhimentu, Verdade no Rekonsiliasaun nian, kona-ba violaseons direitus humanus ne'ebé komete iha kontextu konflitus polít:ikus durante tempu naruk, tinan 25 laran, entre 1974 to'o 1999.

Misaun Komisaun ida ne'e nian, ne'ebé hakerek iha Konstituisaun no define tuir lei, nia objetivu nobre mak atu lida ho Timór-Leste nia pasadu ne'ebé difísil tebes, liuhosi responsabilizasaun ba violasoens direitus umanus iha pasadu, kona-ba krimes ne'ebé graves liu no mós menus graves, hodi hatudu momoos danus ka prejuízus boot ne'ebé individuos ka komunidades sira hetan tanba erna uza podér ho impunidade.

Destaka ba dala uluk liu, katak misaun ida ne'e nia objetivu mak atu hakle'an no hametin vizaun kona-ba paz, demokrasia, primadu ka supremasia lei no direitus umanus ba Paíz, hodi rekonhese direitu atu hetan verdade no justisa ba vítimas sira, liu-liu, atu valores hirak ne'e, hamutuk ho respeitu malu no rekonsiliasaun, bele sai hanesan elementus fundamentais ba restabelesimentu Nasaun hodi salvaguarda Nasaun ne'e hosi konf1itus aban-baiua nia, tanba problemas iha tempu uluk nian ne'ebé la rezolve halo di'ak.

Nune'e, hanesan mós dirijente, partidus politikus, sosiedade sivíl no Igreja sira hatudu empenhu no kolabora ona iha knaar ne'ebé KAVR. halo iha tempu uluk, ami mós fiar katak knaar buka lia loloos, perdaun no rekonsiliasaun ida ne'e sei la kompletu enkuantu iha futuru la implementa nia rekomendasoens.

Matéria ba interese nasionál ida ne'e sei analiza helaiha sede Parlamentu Nasionál, ne'ebé iha kompetênsia atu hala'o prosedimentu lejítimus hodi endosa ka reforsa rekomendasoens ne'ebé nia entende katak di'ak liu, no Governu sei solidáriu tebes ho knaar ida ne'e i disponível atu fasilita, tuir nia kbiit, atu bele halo hotu prosesu ida ne'e no haka'as ¬an tuir posibilidade atu implementa rekomendasoens ne'ebé formula ona.

Ein suma, ida ne'e mós hanesan medida justisa no unidade nasionál ida, ne'ebé bele kontribui ba estabilidade, hodi prekavé ka evita hahalok-aat hirak ne'e iha futuro, no fó hanoin fali katak polítikus sira labele halo terus ema, maibé tenke evita violênsia polítika.

5.4. Kapita1izasaun Juventude hanesan fatór ba Estabilidade no Unidade Naslonál

Jovens timor-oan sira hatudu ona dedikasaun inkondisionál ba kauza libertasaun no independênsia Paíz, habelar movimentu rezistênsia to'o iha Rai li'ur, bodi alerta mundu ba kauza Timór-nian, ho korajen no organizadu tebes. Fatu istóriku ida ne'e realsa liután importânsia boot papél jovens sira nian hanesan fatór transformadór ba sosiedade.

Governu, tanba rekonhese papél krusiál ida ne' e, empenhadu ona liubosi asoens interministeriais atu estabelese programas ne' ebé diresiona ka orienta ba juventude hodi promove ezersísiu direitus no deveres jovens sira nian hanesan sidadauns responsáveis; kapasitasaun jovens sira liuhosi edukasaun no formasaun profisionál; unidade nasionál liuhosi Servisus komunitárius, sosiukulturais no interkâmbiu ka troka juvenil; no forma, mane ka feto sira, hodi hetan saúde di'ak ba futuro.

Atu bele kumpri objetivus hirak ne'e, Governu aprova ona Polítika Nasionál ba Juventude Timór-Leste, ne'ebé define estratéjias prinsipais no grupus-alvu prioritárius, atu halo atuasaun konsertada hodi nune'e alkansa dezígniu boot ida katak halo oinsá juventude bele dezempenha papél ativu iha dezenvolvimentu sosioekonómiku nasionál, promove identidade no unidade nasionál, i hanesan konsekuênsia, kontribui ba Estabilidade Nasionál.

Aleinde revizaun ba kuadru institusionál Juventude no desportu nian, prepara hela sistema atribuisaun no distribuisaun verbas públikas hosi Fundu Dezenvolvimentu Juventude iha kampu Artes no mós Fundu Dezenvolvimentu Juventude iha kampu Desportu, signifika katak, iha tinan ida ne' e laran, lansa ona pelu menus eventus desportivus rua ba jovens sira.

Hosi parte seluk dezenvolve hela Lei Bazes ba Despottu, tanba konsidera katak desportu, hamutuk ho kultura, sai nuudár fatór atu halibur juventude no promove koezaun sosial. Atividade sosial no rekreativa ida ne'e foménta ka promove konvíviu, kooperasaun no kompetisaun di'ak entre membros komunidade no kontribui atu foti autu-estima.

Bele komporta mós valênsia sosializasaun no edukasaun ba ema ne'ebé pratika no kontribui ba konsolidasaun amizade entre komunidades.

Sei iha kontextu ida ne'e laran aprova ona Lei ba Artes Marsiais, ne'ebé estabelese regras ba ensinu, aprendizajen no prátika artes marsiais, hodi mós bele legaliza asosiasoeus no sentrus ensinu no aprendizajen ne'ebé iha ona no kriminaliza hahalok aat ema sira nian, individuais ka koletivas, ne'ebé pratika, aprende ka dudu ema seluk pratika atividades la iha autorizasaun no uza prátikas hirak ne'e atu komete krimes.
Ikus liu, iha finál tinan ne'e, sei hala'o Kongresus Nasionais Konselhus Juventude nian, iha distritus 13, ho partisipasaun hanesan hosi jovens feto no mane, atu bele fomenta uniaun entre jovens sira.

Bele konklui katak liuhosi implementasaun medidas transversais vokasionadas ka orientadas ba juventude, ho edukasaun, formasaun profisionál, desportu, arte no kultura, bele salva kamada populasaun ida ne'e hosi ambiente aat ne'ebé bele kria distúrbius no divizaun nasioná, atu sira mak sai promotores Kultura Paz, Unidade Nasionál no Koezaun Sosiál.

5.5. Justisa hanesan fatór Seguransa no Bein-Estár ba Populasoens

Governu hanom katak hadi'a sistema judisiáriu Timór-Leste nian halo parte prosesu ne'ebé luan liu iha reforma Estadu ne'ebé konkorre ba konsolidasaun seguransa no estabilidade nasionál.

Justisa ne'ebé la halo tuir tempu, la efikáz no universál, kontribui ba klima impunidade, hodi enfrakese autoridade demokrátika Estadu nian. Tanba ne' e Governu konsidera prioritáriu hametin kultura judisiária ho tribunais ne' ebé bele funsiona ho forma imparsiál, no hamenus ritmu kazus pendentes, atu aumenta kônfiansa populasoens ba setór Justisa.

Konsidera períodu ne'ebé analiza ne'e, bele haree katak esensiál duni dezenvolvimentu iha área kriminál, espesialmente kona-ba investigasaun krimes, ho halo artikulasaun boot liu ho Ministériu Públiku no aparelhu polisiál, liu-liu ho polisia invesitgasaun kriminál.

Governu sei hahú desenvolvimentu kapasidades iha área ida ne'e, hadi'a sistema prizaun preventiva, kria tan estabelesimentus prizionais (kria tiha ona estabelesimentu prizionál militár ida), no dezenvolve mós abordajens foun kona-ba kombate krirninalidade no inseguransa, hodi fomenta Justisa, Seguransa no Bein-Estár ba timor-oan tomak.

Iha kontextu ida ne'e, ami destaka aprovasaun Autorizasaun Lejislativa Kódigu Penál nian, ne'ebé haruka tiha ona ba Parlamentu Nasionál, ne'ebé konsidera hanesan fundamentál, tanba estabelese kuadru jurídiku timor-nian ida hodi puni ka kastiga kondutas ka hahalok aat, nune'e mós kontribui atu satan ema labele pratika atus ka krimes ne'ebé afeta estabilidade vida sosiedade nian.

Governu defende mós katak esklaresimentu jeneralizadu no partisipasaun sívika, hodi adopta polítika transversál ba setór justisa, liuhosi eskolas no edukasaun ne'e fundatnentál atu jovens sira bele persebe ka hatene loloos ho medida oinsá estabilidade, dezenvolvimentu no bein-estár, bele depende ba jusitisa ida ne'ebé sei funsiona, hodi haburas kultura rigór no responsabilizasaun, la'ós de'it iha órgauns podér no ajentes justisa maibé ba sidadauns tomak.

5.6. Komunilosaun Sosiál hanesan Veikulu/kareta Promotor Paz, Sidadania no Konhesimentu ne'ehé esensiais ba Estabilidade Nasionál.

Governu defende Komunikasaun ida ne'ebé livre, independente no pluralista, ne'ebé bele promove sidadania, buka kontribui ba kompreensaun kona-ba prosesu poítiku nasionál, iha respeitu ba dignidade umana, tolerânsia no pluralismu opiniaun.

Mantein komunidades informadas, katak proporsiona/oferese sentimentu inkluzaun ida iha nível nasionál maibé, liu-liu, kontribui ba esklaresimentu jerál no :responsável kona-ba asuntus ema hotu nian no karik lori didi'ak, ho responsabilidade, bele iha klima armonia no paz sosiál.

Ba buat hirak ne'e hotu, mak fundamentál dezenvolve Órgauns Komunikasaun Sosiál ne'ebé bele informa ho kualidade, profisionalizmu, rigór no liberdade, maibé signifika mós katak ho :responsabilidade. Selae, notisias ne' ebé divulga ona - la iha baze, la halo nein investigasaun no konfimasaun hosi fontes kredíveis - bele kontribui ba destabilizasaun no hamosu violênsia.

Hatene momoos realidade, Govemu hahú ona prosesu kriasaun lejislasaun ne'ebé enkuadra atividades hosi emprezas komunikasaun sosiál oioin ho sira nia profisionais, atu iha tempu badak aprova Lei ba Imprensa, Rádiu no Televizaun, no mós Kódigu Deontolójiku ba Jornalistas sira.

Hosi parte seluk, promove mós formasaun ba Rádius Komunitárius iha área téknika no jestaun rekursus no formasaun espesífika ba jornalistas, rádius no televizaun.

Objetivu prinsipál mak komunikasaun sosiál, iha futuru, aleinde divulga programa entretenimentu, fuinsiona mós hanesan instrumentu. atu hato'o informasaun ne'ebé di'ak liu nian, hodi kontribui ba estabilidade nasionál.

Konlduzaun

Governu, hatene nia responsabilidade atu hatán ba Parlamentu Nasionál kona-ba kondusaun no ezekusaun politika interna Paíz ne' e nian no espíritu kolaborasaun institusionál entre Órgauns Soberania, fó hatene ba Distintus Membros Parlamentu Nasionál, kona-ba polítikas no medidas ne'ebé adopta ba Konsolidasaun Seguransa no Estabilidade Nasionál, tuir óptika : Analiza pasadu hodi perspetiva futuru.

Dili, 29 Maiu 2008
Governo da República Democrática de Timor-Leste
IV Governo Constitucional
f i m

Sem comentários:

Enviar um comentário

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.