VISAO MISAO OBJECTIVO HAKSESUK BOLA FH KKN HOME FH LPV ARTIGOS FH MUZIKA LIA MENON FH RESPONDE

20080131

ANULASAUN KARTA DE KAPTURASAUN BAA ALFREDO REINADO

Husi: Filipe Rodrigues Pereira

Prosesu buka solusaun ba kazu Major Alfredo Reinado no kazu Petisionario to’o ohin loron sei halo publiku sai konfundi bo’ot. Publiku sidauk hare progresu ida siknifikadu. Prosesu buka solusaun baa kazu nee hasoru mos falhasu balun, hanesan diskontenti entre elemento komunidade nebee mak uluk kolabora hodi buka solusaun mos baa problema grupo Major Alfredo-Petisinario, no iha fatin seluk mosu diferensas opinioins e aksaun husi komponente instituisaun estadu nian.

Ita tomak akompanha hela katak to’o ohin loron governo no estadu buka nafatin atu hodi buka resolve problema nee, tamba hot-hotu sinti katak kazu Major Alfredo ho petisionario sai hanesan problema ida ho ninia risku boot, se wainhira governo ho estadu la haka’as a’an atu buka resolve problema nee ho lais no diak. Wainhira problema nee rai no budu hela, maka sei sai ‘bom waktu’ baa nasaun Timor-Leste iha futuru.

Wainhira governo no estadu sinti katak problema nee todan iha futuru mai, maka komponente hot-hotu iha nasaun nee nia laran tenki buka no koloka a’an nudar stimulator hodi nunee bele ajuda buka no dudu finalizasaun solusaun ida komprehensivu ba problema nee, atu nunee nasaun nee bele buka hala’o desenvolvimentu vida ekonomiku povu nian iha biban oin mai.

Ita hatene katak, alem de diferensas seluk nebee mosu entre grupo Major Alfredo no governo-estadu, iha kazu fundamental ida mak hanesan karta kapturasaun nebee Tribunal Distrital hasai hodi husu atu kaptura Major Alfredo, karta de kapturasaun nee sei validu to’o presenti.

Eskritor hare katak progresu ida diak hodi buka solusaun baa problema nee, iha parte ida, maka Presidente da Republika nudar chefe de estadu bele husu baa Tribunal de Rekursu atu anula ou dada tia karta de kapturasaun baa Major Alfredo ho nia grupu. Presidente da Republika iha kompetensia atu husu baa Tribunal de Rekursu hodi anula/dada karta de kapturasaun ho razaun ida deit: interese nasional. Interese nasional buat ida importante no tenki tau iha buat hotu nia leten. Tuir eskritor nia hare, interese nasional mak siguransa no estabilidade (ketertiban umum) baa nasaun. Iha parte seluk, Tribunal de Rekursu rasik bele mos hola inisiativa hodi anula ou dada karta de kapturasaun nebee Tribunal Distrital hasai.

Anulasaun baa karta de kapturasaun baa Alfrdo buat nee importante teb-tebes baa eksistensia instituisan Tribunal nian, tamba wainhira la’iha anulasaun, maka karta de kapturasaun nee bele satan grupro Alfredo ho grupo petisionario hodi hakat baa meza dialogu, ou wainhira la’iha anulasaun baa karta de kapturasaun nee, Tribunal firme nafatin ho ninia pozisaun, maibe dialogo hala’o nafatin tamba Presidente da Republika, Governo no instituisaun Parlamentar iha konkordansia ida hanesan, maka publiku bele sai kunfundi liu tan, tribunal hasai/halo produsaun maibe folin la’iha. Ida nee dilemma boot baa instituisan judicial.

Ita hotu presiza hatene mos katak la’iha intituisaun ida bele hamrik no hala’o ninia k’nar mesak se la’hetan tulun ka kolaborasaun husi instituisan seluk. Tribunal ninia liman no ain mak Policia no Prokurador Jeral. Se tribunal la hetan kolaborasaun diak husi Polisia no Prokurador Geral maka produtu husi tribunal sei la iha folin, sei la hetan eksekusaun. Ita presiza kria sinkronizasaun de trabalho entre funsaun instituisaun estadu no governo nian. Sinkronizasaun la siknifika katak intervensaun. Tamba se wainhira la’iha sinkronizasaun entre instituisaun governo no estadu maka funsaun instituisaun balun sei la’o ho kudeik.

Ligado baa kazu Major Alfredo nian, Tribunal bele toma fali medidas foun ruma baa kazu nee wainhira iha ona solusaun politika ida final baa problema nee. Interese Tribunal nian, especialmente baa kazu Major Alfredo bele ‘entrega’ provisoriamente baa Presidente da Republika atu lori baa meza dialogo, tamba Presidente da Repblika maka chefe de estadu. Importante baa nasaun mak nee, presiza solusaun ida lais no diak baa problema nee. Problema nee naruk maka sei tau estabilidade nasaun nian iha taru nia laran.

Eskritor hare katak Governo, Estadu nunee mos ho komunidade nasional Timor-Leste to’o iha konklusaun ida, problema grupo Major Alfredo no Petisionario sei sai nudar problema ida ho ninia rezonansia konflitu bo’ot no naruk iha futuru, se no kazu la buka resolve ho lais no diak. Wainhira ita hotu aseita ho konklusaun nee maka ita koalia kona baa interese nasional nasaun nian.

Maka ho razaun interese nasional, komponente tomak iha nasaun laran, inklui mos instituisaun judisial to’o ona tempu atu buka hodi dudu mos prosesu nee baa oin, atu nunee iha tempo badak nebee mai, nasaun Timor-Leste bele hetan solusaun ida komprehensivu baa kazu grupo Major Alfredo no kazu Petisionariu.


Instituisan judicial la divia preokupa barak kona baa asuntu anulasau nee, tamba husi parte legal, ita mos hatene katak lei iha code penal (KUHP) permiti no hateten, wainhira instituisaun judisiariu atu foti medidas liu husi prosesu legal baa asaun kriminal ruma, maibe medidas nebe atu foti hare katak bele rezulta buat ruma negativu baa nasaun (ketertiban umum terganggu), maka ho no hodi interese nasional nia naran, prosesu lei bele tau ses. Maibe questaun baa ita mak nee, problema Major Alfredo Reinado no Petisinario sai nudar ou iha korelasaun ho interese nasional Timor-Leste?



*Timor Oan Hela iha Díli, Timor-Leste!
E-mail: frpereira2007@yahoo.com

Nota: Fórum Haksesuk (FH) simu artigo ka artikel husi autor haruka mai e-mail: fhaksesuk@gmail.com. Tuir kutip hakerek autor artigo husu atu FH hatun autor ninia hakerek (…)”Loron K'manek ba Redasaun FH, Por favor hatu'un hela hau nia artikel nee iha Forum Haksesuk. Obrigado baa ita boot sira nia kooperasaun”.

1 comentário:

Nota: só um membro deste blogue pode publicar um comentário.